Jūlija pēdējās sestdienas rītā mēs, Bārbeles septiņgadīgās skolas 1958. gada absolventi, posāmies uz kārtējo tikšanos.
Jūlija pēdējās sestdienas rītā mēs, Bārbeles septiņgadīgās skolas 1958. gada absolventi, posāmies uz kārtējo tikšanos. Šogad braucām uz Olaini pie klases biedra Osvalda Veismaņa. Katru gadu mainām pulcēšanās vietu, tā mēs reizē ar tikšanās prieku uzzinām un iepazīstam ko jaunu. Mūsu Osvalds bija zinošs gids, rādot savu pilsētu.
Visiem kopā bija daudz ko pārrunāt un jautāt. Gada laikā krājušies notikumi gan personiskajā, gan valsts dzīvē. Arī atmiņu «kambaros» tika atrasts ne viens vien plauktiņš, kurā gulēja kāds līdz šim necilāts notikums par klases biedriem, par skolas biedriem, par pirmajiem skolotājiem un mīļajiem vecākiem.
Lai šī diena būtu bagātāka, Osvalds bija organizējis mums veltītu dievkalpojumu Pēternieku katoļu draudzes baznīcā. Tas bija saviļņojoši, kad mācītājs pateicās mums, ka esam spējuši saglabāt draudzību tik garus gadus, un nobeigumā aizlūdza arī par mums tuviem cilvēkiem. Pēc tam vēl bija pirtiņa, dziedāšana, dancošana un fotografēšanās.
Šķiroties tika norunāta tikšanās vieta nākamajā vasarā. Tā būs pie Mārītes Ābeltiņas-Savickas Saulkrastos.
Mēs zinām, ka šīs tikšanās nav ne mūsu ieradums, ne pienākums, arī izklaide ne. Mums tās ir gluži vienkārši nepieciešamas. Tas ir balzams mūsu dvēselēm, un lai ir svētīta katra jauna tikšanās!
DZ. MARNAUZE-OLAVA, Bārbeles septiņgadīgās skolas 1958. gada absolvente
