Ar Bauskas iedzīvotājiem trešdien, 30. aprīlī, tiksies satiksmes ministrs, Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības konventā Roberts Zīle.
Ar Bauskas iedzīvotājiem trešdien, 30. aprīlī, tiksies satiksmes ministrs, Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības konventā Roberts Zīle.
Viņš stāstīs par gaidāmajām pārmaiņām autosatiksmes un dzelzceļa attīstībā, pārrunās jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāju ES. Jau pirms tikšanās R. Zīle sagatavojis atbildes uz «Bauskas Dzīves» uzdotajiem jautājumiem.
Vai ir izstrādāts turpmākās rīcības scenārijs, ja 20. septembrī referendumā vairākums nobalsos pret ES?
– 30. aprīlī Bauskas 1. vidusskolā runāšu tieši par to, kas notiks, ja referendumā nobalsosim pret. Manuprāt, tieši par to līdz šim sniegts vismazāk informācijas. Mana nostāja – neesmu ne par, ne pret ES.
Ja vairākums tautas nobalsos pret, vispirms ļoti cietīs Latvijas ārpolitika, valsts tēls pasaules acīs. Jau kopš 90. gadu vidus iestāšanās ES ir uzskatīta par vienu no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Mūsu valsts būs ES ārējais tirgus, un tas mums negarantē labvēlīgus tirdzniecības nosacījumus. Latvija kļūs par neizdevīgu valsti tranzītam – ja Lietuva iestāsies ES, tad šīs valsts robeža būs galējā ES robeža, pēc tam nāksies šķērsot Latvijas, tad NVS robežu. Kravu pārvadātāji izvēlēsies apbraukt Latviju.
Vienīgā iespēja, lai saglabātu mūsu valstij nozīmīgo tranzīta biznesu, būs atvērt robežu ar NVS valstīm. Arī par galveno tirdzniecības partneri Latvijai pārliecinoši nostiprinātos NVS valstis, līdz ar to mēs kļūtu finansiāli ļoti atkarīgi no tām.
Jāsaprot – 20. septembrī mēs, tēlaini sakot, iebrauksim tādā kā T veida krustojumā – ir jāizšķiras, vai uz vienu pusi vai otru, jo tas ceļš, pa kuru braucām līdz šim, šajā brīdī beidzas. Maldās tie, kuri uzskata, ka pašlaik jau esam kaut cik stabilizējušies. Kaut kādas pārmaiņas būs.
Latvija Eiropas Savienībā un lauku ceļi. Vai ir projekti, aptuveni aprēķini, termiņi un iespējamās finanses, lai salabotu kādu lauku ceļa posmu?
– Par ES finansējumu Latvijas ceļiem plašāk runāsim, tiekoties 30. aprīlī Bauskā. Transporta nozare, īpaši autoceļi un dzelzceļš, nu reiz ir tā, kura, iestājoties ES, saņems tikai plusus, bez mīnusiem – dažādu fondu līdzekļus infrastruktūras attīstībai.
Domājot par lauku ceļiem, jārunā par Eiropas reģionālās attīstības fondu līdzekļiem, kas tiks izmantoti kopā gan ar valsts investīcijām, gan citiem ES fondiem. Reģionālie fondi Latvijā tiks novirzīti gan asfaltēto ceļu un tiltu rekonstrukcijai, gan grants ceļu asfaltēšanai, arī satiksmes drošības uzlabošanai. Satiksmes ministrija ir apzinājusi tos ceļu posmus un tiltus, kas varētu pretendēt uz reģionālo fondu līdzekļiem, taču galavārds būs sakāms reģionālajām plānošanas aģentūrām. Pašvaldību pienākums ir izvērtēt un pierādīt pārējām pašvaldībām, kādēļ un kad konkrēts ceļš vai tilts ir rekonstruējams.
Kā tiek risināts jautājums par Mūsas tiltu Bauskā?
– Mūsas tilta rekonstrukcija ir viens no projektiem, kas varētu pretendēt uz ES reģionālās attīstības fondu līdzekļiem. Tas tiks iekļauts reģionālo autoceļu sakārtošanas un attīstības programmā 2004. – 2007. gadam, ja vien to kā prioritāti atbalstīs arī Zemgales plānošanas reģiona attīstības aģentūra. Marta beigās apmeklējot Bausku, ar pilsētas Domes vadību vienojāmies, ka meklēsim līdzekļus, lai varētu sākt izpēti un projektēšanu.
Novembrī apritēs divi gadi, kopš veikta Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcija Bauskā. Diemžēl jau tagad vairākos posmos ceļa segums ir slikts. Vai tiks veikta padarīto darbu pārbaude? Cik liela ir remontdarbu ģenerāluzņēmēja atbildība?
– Kā mani informēja Latvijas Autoceļu direkcija, padarīto darbu kvalitātei tiek sekots visu laiku, un uzņēmējs labo defektus, kas radušies viņu vainas, tas ir, nekvalitatīva darba vai materiālu dēļ. Ģenerāluzņēmējs ir pilnībā atbildīgs un radušos defektus labo uz sava rēķina.
Vai dalība ES veicinās interneta pieejamības palielināšanos, īpaši laukos, kā arī pakalpojumu cenu samazināšanos?
– Kā satiksmes ministrs informācijas tehnoloģiju pieejamības palielināšanu uzskatu par vienu no sava darba prioritātēm. Šodien informācija ir visvērtīgākā prece. Jo vairāk tā konkrētam cilvēkam pieejama, jo augstāka ir viņa dzīves kvalitāte. Diemžēl mūsu valstī interneta pakalpojumu izmaksas ir trīsreiz augstākas nekā vidēji pārējās ES kandidātvalstīs. Iestāšanās ES tiešā veidā šīs cenas nepazeminās – to panāks tirgus liberalizācija.
