Pirmajā pēcsvētku dienā, 5. maijā, kinoteātrī «Rīga» notika dokumentālās filmas «Padomju stāsts» pirmizrāde Latvijā.
Pirmajā pēcsvētku dienā, 5. maijā, kinoteātrī “Rīga” notika dokumentālās filmas “Padomju stāsts” pirmizrāde Latvijā. Tā jau bijusi demonstrēta Briselē. Uz pirmizrādi bija aicināti Saeimas deputāti, valsts augstākās amatpersonas un ārzemju vēstnieki, žurnālisti un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kā arī kinostāstā ietvertā laikmeta liecinieki – politiski represēto pārstāvji no visām apvienībām, viņu vidū bija arī šo rindu autore un politiski represēto kluba “Rēta” priekšsēdētājs J. Puriņš.
Redzētais nav pārstāstāms. Tas iedarbojās tik spēcīgi, ka rokas necēlās aplaudēt, bet tas bija jādara, apliecinot pateicību un cieņu autoram, līdz šim nepazīstamajam jaunajam cilvēkam Edvīnam Šnorem. Šis ir atspēkojums Krievijā tapušajai lentei “Baltijas fašisms” un iespēja kaut cik ietekmēt Eiropas Savienības vecās dalībvalstis, kuras arvien vēl nevar pieņemt faktu, ka nacisma noziegumi ir pielīdzināmi komunistiskajam teroram un vēstures patiesības izpratnē joprojām eksistē dubultstandarti, sacīja filmas autors E. Šnore. Viņš pateicās eiroparlamentāriešiem Ģ. V. Kristovskim un I. Vaiderei, pēc kuru ierosinājuma filmas tapšanu finansiāli atbalstījusi viņu pārstāvētā Eiropas Parlamenta Nāciju (UEN) grupa.
Cilvēku iznīcināšana kā sabiedrības “attīrīšanas” līdzeklis ir Marksa un Engelsa ierosināts, ko atzinīgi uztvēris Ļeņins, atbalstījis pat rakstnieks Bernards Šovs un īpaši attīstījuši Hitlers un Staļins. Filmas kadri, mūzika, ekspertu, Rietumeiropas un Krievijas vēsturnieku stāstījums 90 minūtēs atklāja Vācijas un PSRS zināmas un arī līdz šim nezināmas noziedzīgas vienošanās, kas pārvērtās asiņu plūdos. Nacisma noziegumus apturēja fašistiskās Vācijas sagrāve, bet komunistiskā režīma briesmu darbi ilga līdz PSRS sabrukumam, ko Krievijas prezidents V. Putins vēl nesen nosauca par lielāko katastrofu…
Žurnāliste S. Benfelde ieteica dokumentālo stāstu parādīt Saeimas deputātiem sēžu zālē. To dzirdēja Saeimas spīkers G. Daudze, kurš vienīgais no trim valsts augstākajām amatpersonām bija atradis laiku ierasties uz filmas pirmizrādi.
Vērojot publiku, secināju, ka tās vairākums pārstāvēja pērnā gada rudens “lietussargu revolūcijas” dalībniekus un līdzjutējus. Filmas kopijas tās veidotāji un atbalstītāji dāvinās skolām, centīsies iespraukties arī pasaules televīzijas kanālos, jo pagaidām līdzvērtīga kinodarba par padomju režīma vēsturi vēl nav bijis. Materiāli filmai vākti vairāk nekā desmit gadu.
