Sākumu par Saulaines skolas vēsturi lasiet «Bauskas Dzīves» 23. janvāra un 20. februāra numurā.
Jelgavas zemkopības skola, izdzīvojusi Pirmo pasaules karu, evakuāciju, valsts vēsturiski politiskās pārvērtības, iesaistījusies Latgaliešu 1. kongresā, atgriežas no Rēzeknes Jelgavā un ar jaunu sparu turpina darbu citos apstākļos. 20. gadsimta 20. – 30. gadi ir darbīgs laiks gan jaunajai Latvijas valstij, gan skolai.
Zemkopības skola beidzot var veikt savu uzdevumu pilnvērtīgi un bez izdabāšanas svešām varām. Aktivizējas mācību un praktiskā darbība. 1919. gadā skola iegūst vidusskolas tiesības un tiek pārdēvēta par Latviešu lauksaimnieku Ekonomiskās sabiedrības Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu. 1921. gadā skolas programmu saskaņo ar 1919. gadā dibināto Latviešu augstskolas programmu. Mācību iestāde ar direktoru Jāni Mazvērsīti priekšgalā piedalās dažādās lauksaimniecības izstādēs, kur gūst atzinības. 1920./ 1921. mācību gadā skolas 15 absolventi pirmo reizi iestājas augstskolā.
Lielas pārmaiņas atnes 1928. gads. Mūžībā aiziet skolas dibinātājs un ilggadējs atbalstītājs Jānis Bisenieks. Mācību iestāde atkal spiesta meklēt pastāvēšanas veidus. No privātās tā kļūst par valsts mācību iestādi. 1936. gadā skolai mainās atrašanās vieta. Lauksaimniecības skola tiek pārcelta no pilsētas uz laukiem. Mainās arī mācību iestādes vadība. Leģendārais direktors, J. Bisenieka līdzgaitnieks Jānis Mazvērsītis, pēc 26 gadu darba nodod direktora pilnvaras Miķelim Ziemelim. Mācību iestāde atkal tiek iesaistīta valsts politiski ekonomiskajās norisēs.
Dažus turpmākos gadus tā darbojas agrārās reformas dēļ atsavinātajā Mežotnes muižā. Kā vēsta laikabiedru atmiņas, muižas bijušais īpašnieks Līvens bijis visai labvēlīgi noskaņots pret mācību iestādi un labprāt sadarbojies ar to dažādās jomās. Taču mācību ie-stādes liktenis Mežotnē bija visai īss un traģisks. Te piedzīvota valsts neatkarības zaudēšana un 12 audzēkņu represēšana.
Taču mācību iestāde, neraugoties uz liktenīgiem pavērsieniem valsts un skolas dzīvē, ar apbrīnojamu neatlaidību turpina augsti kvalificētu lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu. Viens no tādiem ir leģendārais mežotnieks Egons Fridrihsons, kas mācības sāk Mežotnē, bet pabeidz jau Saulainē. E. Fridrihsons devis milzīgu ieguldījumu gan Saulaines tehnikuma attīstībā, veicinot zinātniski pētnieciskā darba attīstību mācību iestādē, gan savas dzimtās Mežotnes attīstībā. Savās atmiņās par E. Fridrihsonu izcils saulainietis, vēlāk Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktors Vitolds Tūls, raksta: «Viņu arkliem nolauza lemešus….» Tāds ir uzraksts uz piemiņas akmens Mežotnes pils parkā. Šis teikums veltīts Lauksaimniecības skolas 12 audzēkņiem, kas apcietināti un izsūtīti 1940. gadā, viņu vidū ir arī skolas direktora Miķeļa Ziemeļa dēls Vilnis.
