Man šķiet jocīgi, ka ik pa laikam tā sauktajā Saules dārzā Bauskā tiek rīkoti jautri pasākumi – šūpošanās Lieldienās, tikko klubs «Strops – 39» rīkoja rotaļas bērniem un vecākiem u. tml.
Man šķiet jocīgi, ka ik pa laikam tā sauktajā Saules dārzā Bauskā tiek rīkoti jautri pasākumi – šūpošanās Lieldienās, tikko klubs «Strops – 39» rīkoja rotaļas bērniem un vecākiem u. tml.
Izlasot šādu informāciju sludinājumos avīzēs, mani pārņēma sašutums. Pēc apdomas brīža secināju, ka šādi pasākumi iepriekšminētajā vietā notiek nezināšanas dēļ. Nav jau Saules dārzā nekur uzraksta, ka tur atrodas… kapi. Tātad – Saules dārzu pareizāk būtu dēvēt par Aizsaules dārzu.
Civilizētā pasaulē nav pieņemts rīkot jautrus pasākumus un jandalēšanos kapsētās. Protams, padomju varas laikos mirušo atdusas vietās tika rīkoti gan dažādi ateistiski pasākumi, gan iekārtoti spēļu laukumi. Es domāju, ka jautriem sarīkojumiem Bauskā arī citas vietas var atrast.
1573. gadā tajā vietā tika uzcelta Bauskas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Svētās Trīsvienības baznīca. Tā bija no koka, ar salmu jumtu. Ievērības cienīgs ir fakts, ka šī bija pirmā zināmā ēka tagadējā vecpilsētā. Tolaik visa pilsētveida apbūve atradās pie Bauskas pils, tagadējās estrādes vietā. Mūsdienas sagaidījusī Svētā Gara baznīca tika uzcelta vēlāk – 1591. – 1594. gadā. Tas tolaik bija vācu draudzes dievnams. Svētās Trīsvienības baznīcā un ap to, kā jau tolaik pieņemts, tika apglabāti latviešu draudzes pārstāvji. Visa tagadējā Saules dārza teritorija ir kapsēta, kurā apbedījumi veikti no 16. gs. nogales līdz 18. gs. beigām.
Pēc koka baznīcas nodedzināšanas 1733. gadā šī teritorija saglabājās kā latviešu draudzes kapsēta. Lai gan bija nodoms Svētās Trīsvienības baznīcu atjaunot, tomēr tas netika izdarīts. Kādu laiku baznīcas vietā saglabājās mūrētie pamati. Vēl 1840. gada pilsētas kartē ir iezīmētas bijušās baznīcas aprises.
Līdz pat padomju okupācijai baušķenieki pret šo vietu izturējās ar pietāti un mirušo mieru netraucēja. Sūkņu mājiņas un strūklakas ierīkošana atbilda «augstās komunistiskās morāles» principiem attieksmē pret mirušajiem. Bijušā kara komisariāta teritorijā ierīkotos sakņu dārziņos padomju virsnieku sievas, novācot ražu, esot no zemes cēlušas ārā ne tikai dārzeņus, bet arī galvaskausus…
Domāju, ka minētā vieta būtu piemērota atbilstošiem apstādījumiem, nākotnē varētu iezīmēt arī bijušās baznīcas kontūras, bet jautrus pasākumus labāk rīkot citviet.
