Cilvēku veselu un laimīgu dara prieks. Gadskārtu lielākie svētki – ziemas un vasaras saulgrieži – vienmēr parāda, vai prieks patiesi mājo mūsos un mūsu mājās.
Cilvēku veselu un laimīgu dara prieks. Gadskārtu lielākie svētki – ziemas un vasaras saulgrieži – vienmēr parāda, vai prieks patiesi mājo mūsos un mūsu mājās.
Ticu, ka ir daudz tādu dzimtu un ģimeņu, kurām, paaudzēm kopā sanākot, nav jāgarlaikojas un jākašķējas. Radi jūtas labi gan malkas kraušanas talkā, gan Lieldienās, un nav vajadzības iet svētkus meklēt ļaudīs ārpus mājas. Visaizvainojamākie un prasīgākie šajā ziņā ir bērni. Ja viņi nejūtas labi ģimenē, prieks tiek meklēts ārpus tās – uz ielas.
Pirms svētkiem veikalos bija drūzma un šķita, ka līdzīgas rūpes – pirkt, ēst un dzert – ir visiem. Taču arī mūsu mājā, tavā ielā, pilsētā un pagastā ir ne mazums cilvēku, kas svētkiem varēja nopirkt tikai maizi. Visu pārējo viņiem bija jācer sagaidīt no citiem, kuri varbūt neaizmirsīs, ienāks, atnesīs, iedos, uzdāvinās. Kāds jau arvien gaida, lai viņam pasniedz roku, uzsmaida, pasaka labu vārdu. Tā vakar uz redakciju no attāla pagasta piezvanīja kāds vecāks vīrs, kurš vēlējās iepazīties ar cilvēku, par kuru lasījis «Bauskas Dzīves» jubilāru lappusē. Abiem esot līdzīgs dzīvesgājums un intereses, būtu, par ko parunāties.
Dzīvesprieks ir zāles, kas liek smaidīt un pacelt skatu pretī saulei. Kā tāda sniegpulkstenīte, kurai vajag lielu dūšu, lai plauktu, kad naktīs sals vēl dzeļ. Tāpēc priecājos, ka nule aizvadītie svētki Bauskā pagājuši skanīgi, darbīgi, darot cilvēkus mundrākus, laipnākus un smaidīgākus. Dažās dienās ir bijis tik daudz kur iet, dzirdēt, redzēt, uzzināt, baudīt un izjust. Pasākumiem brīvdienās bija atvērts Bauskas tautas nams, kristīgajām konfesijām piederīgie nepieciešamo stiprinājumu saņēma dievnamos.
Turklāt gandrīz viss šis prieks tika mums dāvināts – gluži kā saule pie pavasarīgajām debesīm. Nevajadzēja ne latu, ne santīmu, tikai vēlmi iziet no mājas, lai dotos uz dievkalpojumiem un koncertiem, vai arī Lieldienu rītā iejukt priecīgu ļaužu pulkā Saules dārzā. Tur svētku ieskandināšana tika saistīta ar SIA «Kvēle» jaunā veikala atvēršanu. Īpašnieka dzīvesbiedre Aija Karpoviča bija notikuma viducī. Dažiem viņa paguva uzdāvināt apaļīgu sveci, bet daudz vairāk cilvēku saņēma par naudu nenopērkamo svētku izjūtu, kurai kļuva piederīgi.
Vai varēja neuzsmaidīt jauniešiem, kuri pavasarīgus dančus dejoja un vēlāk gaidīja savu kārtu, lai kopā ar draugiem šūpotos saulei pretī? Burzmā ar daudziem paziņām sasveicinājos, laba vēlējumus dodot un saņemot. Sastapu iecavniekus, ceraukstiešus, īslīciešus, codiešus. Kopā ar mammu uz Bausku prieku meklēt bija atbraucis kāds mazs puisītis no Brunavas, kur pat šūpoļu neesot. Toties Bauskā tās bija vairākās vietās un dīkā nestāvēja.
Nu var teikt paldies visiem, kuri bija gādājuši, lai prieks Lieldienās mūs sastaptu. Tev netika? Bet ko pats darīji, lai kaut nedaudz paietos svētkiem pretī?
