Mīlulis. Suņuks, kurš kopā ar ģimeni ceļo.
Mīlulis. Suņuks, kurš kopā ar ģimeni ceļo
Borkovsku ģimenes bērni jau sen vēlējās sunīti. Kādu dienu tētis pārradās no Jelgavas ar sporta somu. Liels bija abu brāļu un māsas prieks, kad atklājās, ka somā ir kucēns. Tas bija tik mazs, ka varēja noturēt uz vienas plaukstas. Kucēnu nosauca par Čomu.
Nu jau bērni ir izauguši. Ģimenes pastarīte Rūta mācās Uzvaras vidusskolas 11. klasē. Par Čomiņa darbiem un nedarbiem viņa varētu stāstīt visu dienu: “Brīvdienās Čomiņš ir augšā pirmais un nāk modināt mani, jo zina, ka vedīšu viņu rīta pastaigā. Ārā suņuks iet spēlēties ar kaimiņu kucīti Kati, viņš ir labs draugs arī kaķiem.”
Čomiņš kopā ar ģimeni ir apbraukājis gandrīz visu Latviju. Tālākā ceļojuma vieta esot Mazsalaca. Zemgale un tuvējā Latgale iepazīta krustu šķērsu.
Tētis Raimonds atceras, ka suņuka lielākais nedarbs esot TV pults sagraušana. Tas gan noticis diezgan sen un tikai tādēļ, ka mājās vienam kļuvis garlaicīgi. Ja ģimenes locekļi vēlu pārrodas, Čomiņš ir apvainojies.
Čomiņam ļoti patīk doties uz vietējo Uzvaras vidusskolu. Tur var izskraidīties pa plašajām telpām, kurās paša riešana liekas skaļa un iespaidīga.
10. maijā Čomiņam apritēja divpadsmit gadu. Viņa dzimšanas diena ir svētki visai ģimenei. Gaviļnieks parasti saņem dāvanas ar īpašiem suņu gardumiem. Čomiņam ļoti patīk tās izsaiņot. Arī Ziemassvētkos mazais saņem dāvanu.
Ja Čomiņš būs izlēmis kārtīgi izspēlēties, tas iekodīsies Rūtai čībās un nelaidīs prom, kamēr spēle būs apnikusi. Visvairāk tam patīk spēles ar dažādiem gardumiem. Saimniekiem nākas krietni vien nopūlēties, lai mīlulis apēstu savu suņu barību. Katrs sausās barības gabaliņš ir jāpamet gaisā, suņuks to noķer un tikai tad apēd.
Vakaros Čomiņš sēž uz palodzes un vēro saulrietu, kas no piektā stāva loga ir labi saskatāms. Ja pagalmā iemaldās kāds svešinieks, sunītis viņam uzrūc, lai zina, kas te ir saimnieks
