Katru dienu mūsu mājās un prātos ienāk nelaimes un posta ainas. Līdzās reālajām, ko apkopo televīzijas ziņu dienesti, ir arī citas – filmās mākslinieciski pārstrādātas.
Katru dienu mūsu mājās un prātos ienāk nelaimes un posta ainas. Līdzās reālajām, ko apkopo televīzijas ziņu dienesti, ir arī citas – filmās mākslinieciski pārstrādātas. Nāve, zemestrīces, laupīšanas, uzbrukumi, sprādzieni, izšķaidīti ķermeņi, sitieni un kliedzieni kļuvuši par mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Pagājušajā nedēļā piepeši sabojājās televizors. To gan skatos pavisam maz, bet nu bija laiks arī izlasīt filmu anotācijas televīzijas programmā. Jutos pārsteigta, vienuviet atrodot tik daudz ļaunuma parastiem cilvēkiem vispiemērotākajā skatāmajā laikā.
«FIB aģenti lidmašīnā ved bīstamu teroristu. Lidmašīnā ir arī augstas klases aviācijas drošības speciālists. Terorista līdzzinātāji sagrābj laineri.» («Pasažieris nr. 57» – Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT).) «Četri draugi nolemj laimēt naudu, spēlējot kārtis ar bandītiem, taču tiek piekrāpti. Parāds pieaug līdz pieciem miljoniem dolāru, kas pēc nedēļas ir jāatdod.» («Nav dūmu bez stobriem» – Krievijas sabiedriskā televīzija (KST).) «Pagājis gads, kopš bariņš vidusskolas draugu pārpratuma dēļ nogalinājuši cilvēku un noslēpuši līķi. Bet ar to šausmas tikai sākas.» («Šausmene» – LNT.)
«Miljonārs tiek atrasts miris savā gultā. Kokaīna deva viņa asinīs, videoieraksts un astoņi miljoni, kas tiek mīļākajai, liek sākt papildu izmeklēšanu.» («Ķermenis kā pierādījums» – TV 3.) «Amerikāņu fotožurnāliste ierodas Kenijā. Tur viņa kļūst par liecinieci nežēlīgai žirafes slepkavībai.» («Pēdējā žirafe» – LNT.)
«Algots slepkava dzīvo uz jumta un ar pasūtītājiem sazinās, izmantojot pasta baložus.» («Spoku Suns. Samuraja ceļš» – Krievijas TV.) «Nepaklausot brīdinājumam, algots slepkava izpilda uzdevumu, ko tas saņēmis no slepkavu arodbiedrības.» («24 stundas» – TV 3.) «Kāds students sāk strādāt morgā par sargu. Atklājas daudz uzskaitē neesošu līķu, bet studentu vaino notikušajā.» («Nakts dežūra» – KST.)
Izskatīju tikai vienas nedēļas dažu dienu piedāvājuma «esenci», bet zilajos ekrānos tiek rādīts daudz vairāk filmu un raidījumu par kriminālām tēmām. Zinu, ka dažas no pieminētām filmām ir ieguvušas balvas prestižos kinoforumos par režisora, operatora un aktiera darbu. Taču man jādomā, kādas izjūtas rodas pēc šo filmu noskatīšanās. Vai tiešām dīvaini jājūtas man, ja nežēlīgos vardarbības skatus ekrānā nespēju vērot, bet citi, īpaši bērni un jaunieši, pat nenovēršas? Vai nāve spēj būt skaista, vai tā ir māksla parādīt, kā dzīvas un saprātīgas būtnes cita citu slaktē?
Satraukumu par ekrānos un videospēlēs tiražēto trulo pārdzīvojumu radīto biežņu un haosu prātos beidzot pauž arī televīzija. LTV raidījumā «Viss notiek», kura producents ir Ilmārs Latkovskis, 23. maija vēlā vakarstundā runāja tieši par to. Tika secināts – ja nekas nemainīsies, šodienas varasvīru mazbērni dzīvos vismaz desmitkārt vardarbīgākā vidē, nekā tā ir pašlaik.
Ir saņemta jauna televīzijas programma ar jauniem nervus kutinošiem piedāvājumiem…
