Eritrejas – Etiopijas konflikts, kas ilgst no 1998. gada maija un bija jau pieklusis, atkal saasinājies un kopš 12. maija pārgājis karadarbībā.
Eritrejas – Etiopijas konflikts, kas ilgst no 1998. gada maija un bija jau pieklusis, atkal saasinājies un kopš 12. maija pārgājis karadarbībā.
25. maijā Eritrejas delegācija Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā ir paziņojusi par vienpusēju tūlītēju militāro spēku atkāpšanos no strīdīgajām robežteritorijām. Etiopijas valdība Eritrejas paziņojumu par vienpusēju armijas izvešanu un karadarbības izbeigšanu nosaukusi par «smieklīgu» un turpina karot.
Bēgļu statusā arī dzīvnieki
Miers Eritrejā un Etiopijā valdīja no 1993. līdz 1998. gadam. Kāds tas izskatījās trīs gadus pēc kara – 1996. gadā? Adisabebas (Etiopijas galvaspilsēta) ielās uz rokām šļūcoši pusaudži, jauni cilvēki, arī sirmgalvji. Jā, šļūc uz rokām, jo kāju nav, protams, nekādu riteņkrēslu arī nav… Tomēr seju rotā smaids, saulē mirdz balti zobi: «Tā vienkārši gadījās karā palikt bez kājām…». Vēl manu acu priekšā sieviete, kas laukā kaplē cukurniedres, – azotē iespiests kruķis, kaplis rokās un pati sīkiem lēcieniņiem virzās uz priekšu… uz vienas kājas (vainīgs tanka šāviņš).
Etiopijā nav daudz dzīvnieku, īpaši tās ziemeļdaļā. Neganās tur ne antilopes, ne zebras, kā biju iedomājusies redzēt. Kāpēc? Karš. Tas nogalina ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus. Daudzi turklāt bēg uz klusākiem reģioniem – tālāk uz Āfrikas dienvidiem vai rietumiem. Bēgļu statusā ir ne tikai tūkstošiem un tūkstošiem Etiopijas un Eritrejas iedzīvotāju, arī dzīvnieki…
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, 25000 bēgļu no Eritrejas ir ieradušies Sudānas austrumos kopš kara sākuma ar Etiopiju, un to skaits varētu palielināties līdz 200000. Lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni. 1996. gadā Etiopijā biju bēgļu nometnē, kurā tika izmitināti tie cilvēki, kas atgriezās dzimtajā zemē no Sudānas un Somālijas. Viņi kaimiņvalstīs bija glābušies no partizānu kara, kas ilga līdz 1993. gadam. Atgriešanās Etiopijā nebija nemaz tik viegla, atkal caur bēgļu nometni… Un nu pagājuši vien četri gadi, bet atkal jāmūk.
Vēsture
Etiopieši izsenis Eritreju zinājuši un saukuši par Mareb Melaš, līdz itālieši to nodēvējuši par Eritreju, kas sengrieķu valodā nozīmē ‘Sarkanā jūra’. Šodienas Eritrejas daļu vispirms bija okupējusi Otomanu Turcija 1572. gadā, tad ēģiptieši. Itālija pārvaldīja šo valstiņu no 1885. līdz 1941. gadam. Itāliešu okupācija gan Eritrejai deva to, ka tā bija kļuvusi par industriāli attīstītāku zemi nekā Etiopija.
Pēc Otrā pasaules kara Apvienotās Nācijas rekomendēja Eritrejai iekļauties Etiopijas sastāvā uz federatīviem pamatiem. Šāds lēmums tika pieņemts 1950. gadā. Tomēr federācija reāli nedarbojās, 1962. gadā Eritreja nonāca zem tieša un barga Adisabebas diktāta.
Etiopijas represīvās metodes pret Eritreju tikai stiprināja mazās valstiņas tautu nacionālo garu un tieksmi pēc brīvības. 1973. gadā tika nodibināta Eritrejas Tautas atbrīvošanās fronte, kam nācās organizēt cīņas arī pret Mengistu Hailes Mariama sarkanā terora režīmu Etiopijā. Atbrīvošanās frontes kaujinieki 1991. gada 24. maijā bija ieņēmuši Eritrejas galvaspilsētu Asmaru un patiesībā atbrīvojuši visu savu valsti. Eritreja ieguva neatkarību no Etiopijas 1993. gadā partizānu ilgu cīņu rezultātā. 24. maijs ir nacionālo svētku diena, ko Asmarā atzīmēja arī aizvakar, lai gan ziņu aģentūras vēstī, ka etiopiešu armija esot vairs tikai 100 kilometru attālumā no Eritrejas galvaspilsētas.
Karš, kas nebeigsies
Šādu virsrakstu tikko nācās izlasīt kādas amerikāņu avīzes ievadrakstam. Zinot šo valstu vēsturi, iedzīvotāju tradīcijas, ekonomisko situāciju, varu pilnīgi piekrist virsrakstam – tur karš nebeigsies, lai arī kāda būtu starptautiskā doma vai spiediens. Konflikts gruzdēs nepārtraukti, līdz uzliesmos no jauna, kā tas jau tagad notiek.
Mazā Eritreja ir valstiņa pie jūras, gadu gadiem bijusi okupēta, tad vardarbīgi pievienota Etiopijai, līdz atbrīvojusies un tapusi brīva un neatkarīga. Savukārt lielajai Etiopijai kopš Eritrejas neatkarības vairs nav pieejas jūrai… Turklāt īstenībā eritrejiešu valoda, kultūra un paražas neko daudz neatšķiras no Etiopijas ziemeļdaļā dzīvojošo cilšu savdabības.
Gan Etiopijā, gan Eritrejā jau vairākus gadus valda sausums un pastāvīgi bada draudi, arī tas ir pamats konfliktiem un nemieriem. Saprātīgi un racionāli domājot – tie simtiem miljonu dolāru, kas tiek tērēti armijai un cīniņiem, taču noderētu tautas paēdināšanai. Tomēr turieniešus nevajag mērīt ar amerikāņu vai eiropiešu mērauklu, tā ir cita mentalitāte, kam ir pavisam cita sapratne par mieru, laimi un pat par jēdzienu «valsts robeža»…
Fakti
ERITREJA
Platība – 124000 km²; ap 1000 km gara robeža ar Sarkano jūru.
Iedzīvotāji – ap 3,4 milj.; runā deviņās valodās; puse – musulmaņi, puse – kristieši.
Neatkarību valsts ieguvusi 1993. gadā.
ETIOPIJA
Platība – 1112000 km².
Iedzīvotāji – 55 miljoni, no kuriem vairāk nekā puse ir jaunāki par 20 gadiem. Aptuveni puse ir musulmaņi, puse – kristieši. Starp citu, Etiopijā tagad ir 1992. gads.
