Sarežģīta situācija apkures sezonas sākumā izveidojusies Iecavas dzīvokļu īpašnieku bezpeļņas organizācijā «Skolas iela 4».
Sarežģīta situācija apkures sezonas sākumā izveidojusies Iecavas dzīvokļu īpašnieku bezpeļņas organizācijā «Skolas iela 4».
Šajā mājā, apkures sezonai sākoties, no kopējās siltumpiegādes sistēmas atteikušies un savu apkuri ierīkojuši septiņi dzīvokļu īpašnieki.
Konstatē pārkāpumus
Redakcijai piezvanīja dzīvokļu īpašnieku sabiedrības «Skolas iela 4» valdes priekšsēdētāja Ausma Mežiņa. Viņa atzina – kaimiņu atslēgšanās no kopējās siltumpiegādes sistēmas ietekmējusi situāciju arī pārējos mājas dzīvokļos. Tajos esot auksts, nevarot atgaisot sildelementus.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar vairāku šīs mājas dzīvokļu iemītniekiem un noskaidroja, ka šosezon tiešām ar apkuri esot problēmas. Iespējams, līdzsvaru izjaukusi tieši šī septiņu dzīvokļu atteikšanās no kopējā tīkla. Vairākums aptaujāto sūrojās, ka gaisa temperatūra istabā esot no plus 14 līdz 16 grādiem.
28. oktobra vakarā komisija, kurā bija pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Pelsis un citi speciālisti, arī «Bauskas Dzīve», devās apskatīt dzīvokļus, kuru īpašnieki ierīkojuši atsevišķu apkuri. Iepriekš šī vizīte tika pieteikta. Attieksme pret viesiem bija ļoti atšķirīga, dažiem pat naidīga.
Bauskas rajona būvinspektors Andris Barovskis apgaitas noslēgumā atzina, ka dzīvokļu īpašnieki nokārtojuši tikai daļu no nepieciešamajiem saskaņojumiem, kas prasīti Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā kārtībā (projekts nav saskaņots ar rajona būvvaldi, nav izņemta būvdarbu atļauja utt.). Par pirmdienas vakara vizīti un konstatēto katram dzīvokļa īpašniekam sastādīts administratīvais protokols.
Iegulda līdzekļus attīstībai
Šogad februārī Iecavas pagasta padomē skatīti vairāki iesniegumi, kuros lūgts atļaut ierīkot alternatīvo apkuri. Pagasta padomes sēdē lūgumi atteikti. Tomēr šoruden atliek secināt, ka lēmums nav ietekmējis dažu dzīvokļu īpašnieku vēlmi tikt pie savas apkures. Daudzdzīvokļu māja Skolas ielā 4 Zemesgrāmatā ierakstīta uz pagasta padomes vārda, tātad ēkas faktiskā īpašniece ir pagasta padome.
Enerģētikas likuma 50. pantā norādīts, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.
Pagasta padomes priekšsēdētājs J. Pelsis par izveidojušos situāciju sacīja: «Ar pašvaldību nevar nerēķināties. Par atslēgšanos no centralizētās apkures jāprasa atļauja pašvaldībai, jo tas skar arī citus iedzīvotājus. Lasot Enerģētikas likuma 51. pantu, redzam, ka pašvaldība savā teritorijā organizē siltumapgādi un savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros nosaka siltumapgādes attīstību pašvaldībā un saskaņo to ar regulatoru.
Mēs esam domājuši par Iecavas siltumapgādes attīstību tuvākajos piecpadsmit gados, jo ilgi strādāts ar projektu par Iecavas siltumapgādes tīkla rekonstrukciju. Šim projektam ir četras kārtas. Īstenotas tikai divas. Tiek ieguldītas valsts un pašvaldības investīcijas, lai šo pakalpojumu uzlabotu. Iecavas pašvaldības politika šajā jautājumā nav savienojama ar masveida atteikšanos no centralizētās siltumapgādes sistēmas.»
Gaidāmi tiesu darbi
«Protams, ka lokālas apkures ierīkošana mājā, kurā paredzēta centralizēta apkure, izjauc siltumsistēmas līdzsvaru. Mainās siltuma plūsmas sadalījums – citos dzīvokļos var būt karsti, citos ļoti auksti. Pagaidām nav nekāda pamata neiekļaut atslēgušos dzīvokļus kopējā siltuma rēķinā, ko piesūtīsim dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai «Skolas iela 4». Augs parāds, jo lokālās apkures īpašnieki savu daļu nemaksās,» sprieda J. Drizļionoks, «Iecavas katlumājas» direktors.
Likumā «Par dzīvokļu īpašumu» sacīts, ka īpašnieks nedrīkst bojāt viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas.
«Bauskas Dzīve» vaicāja vairākiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri atsacījušies no apkures – kas viņus mudinājis šādam solim? Atbilde – noteiktā cena par apkures pakalpojumiem ir augsta, to nevar atļauties. Zināms, ka vairāki apkures ierīkošanas dēļ iekļuvuši parādos, ņēmuši kredītu.
Kā risināsies samezglojums? Priekšā noteikti vēl tiesu darbi. Ir pietiekami daudz piemēru, kur redzams, kā bijušo katlumāju apsildīti daudzdzīvokļu nami pārvēršas par postažu, jo ne visi var atļauties ieguldīt vairāk nekā tūkstoš latu savas apkures izbūvei. Citāda būtu situācija, kad katlumāja beigtu pastāvēt «dabīgā nāvē» (kā tas daudzviet noticis), nevis pašvaldība ieguldītu vairāku simtu tūkstošu investīcijas tās attīstībā.
