Codiete ZENTA PALEĻŪNE pirms 60 gadu jubilejas, kas gaidāma 29. septembrī, atzīst, ka piepildījies viņas jaunības sapnis – kaut varētu dzīvot savā mājā piepilsētā!
Codiete ZENTA PALEĻŪNE pirms 60 gadu jubilejas, kas gaidāma 29. septembrī, atzīst, ka piepildījies viņas jaunības sapnis – kaut varētu dzīvot savā mājā piepilsētā!
Lielu jo lielu paldies viņa saka mīļajam dēlam Pēterim. Cik gan daudz darba viņš šeit ieguldījis!
«Bauskas Dzīve» ar jubilāri runājās viesistabā, no kurienes pa logu pavērās jauks skats – skaista nojume, kur saulainās rudens pēcpusdienās pārdomāt dzīvi. Pēc dziļas nopūtas Zenta turpināja: «Atceros, cik gan grūti gāja laikā, kad visu pārbūvējām, jo tas tika darīts no pašu naudiņas.»
Reiz Zentai kāda kundzīte sacījusi: tu gan esi bagāta, jo tev ir tik skaista māja! Viņa atbildējusi: «Nē, diemžēl sevi par tādu neuzskatu. Man nav nevienas dārglietas, tikai laulības gredzens. Bagāta jūtos tādēļ, ka man pašai ir sava sēta. Izeju ārā, puķu dobītēs rušinos, un tas ir mans laimes piepildījums. Savs pagalms man šķiet dārgāks par zeltu.»
Jubilāre jūtas laimīga, ka izaudzinājusi labu dēlu: «Domāju – pēc augstskolas viņš kļūs augstprātīgs, staigās ar degunu gaisā, tomēr viņam pret ikvienu cilvēku ir laba attieksme, gluži tāpat kā man. Labiem cilvēkiem esmu gatava palīdzēt vienmēr. Tagad dēls strādā Rīgā. Arī vedekla Baiba ir mīļa. Kaut arī visi dzīvojam vienā mājā, kašķi nepazīstam.»
Salīdzinot jaunību ar vecumdienām, Zenta teic, ka esot ļoti mainījusies. Viņa atceras, ka toreiz bijusi ļoti nedroša, nepārliecināta par sevi, negribējusi bez vajadzības kontaktēties ar cilvēkiem. Reiz viņai vajadzējis paturēt pilnu klēpi ar āboliem. Negaidot tie izkrituši, un Zentai bijis kauns tos salasīt. Viss mainījies, kopš 22 gadu vecumā no dzimtās Lietuvas pārcēlusies uz Latviju. Šī zeme šķitusi kā sapņu valstība. Pie latviešu temperamenta Zenta ātri pieradusi, atklājusi, ka bez sabiedrības dzīvot ir grūti. Tagad viņa strādā SIA «Kronis» par kurinātāju.
Zenta rūpējas par 92 gadus veco māmiņu. Z. Paleļūne, būdama Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes locekle, ir atbildīga par baznīcas grāmatu galdu. Svētdienās viņa apmeklē dievkalpojumus.
Runājām par gaidāmo jubileju, un codiete pauda savu viedokli par dāvanām: «Ja man jautātu, ko es gribētu – kristālu vai ziedus –, noteikti izvēlētos puķes. Tās salieku savā istabā visapkārt un rūpējos, lai tikai ātri nenovīstu. Skaistās keramikas vāzēs tās izskatās ļoti dabiski un mīļi.»
