Pirms 85 gadiem – 1919. gada 23. augustā –, pieņemot «Likumu par pavalstniecību», jaundibinātā Latvijas Republika pirmo reizi noteica savu pilsoņu kopumu.
Pirms 85 gadiem – 1919. gada 23. augustā –, pieņemot “Likumu par pavalstniecību”, jaundibinātā Latvijas Republika pirmo reizi noteica savu pilsoņu kopumu.
Likums tika apstiprināts jau pirms Satversmes pieņemšanas un Saeimas ievēlēšanas, jo topošajai neatkarīgajai valstij bija ļoti svarīgi noteikt personu loku, kas piedalītos valsts politikas veidošanā. Piederību pie Latvijas valsts atzina visiem bijušās Krievijas iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pirms 1914. gada bijusi Latvijas teritorija.
Atgūstot neatkarību 1991. gada augustā, Latvijai atkal vajadzēja noteikt savu pilsoņu loku. Likumdevējiem bija jāveic grūts darbs. Likumam vajadzēja atbilst vairākām ļoti nozīmīgām prasībām: atspoguļot Latvijas vēsturiskās, etnodemogrāfiskās īpatnības, nodrošināt latviešu nācijas drošu pastāvēšanu, saskanēt ar sabiedrisko domu pašu zemē un ņemt vērā jaunos starptautiskās demokrātijas standartus.
Latvijas Augstākā Padome 1991. gada 15. oktobrī pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas bijušo pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas galvenajām nostādnēm. Pilsonības atjaunošanas princips apstiprināja atgūtās neatkarīgās valsts tiešo pēctecību ar Latvijas neatkarīgo valsti 1918. – 1940. gadā.
Pilsonības atjaunošanas principam nepiemita etnisks raksturs, jo pilsonību atjaunoja visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas šeit bija dzīvojuši pirms okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēctečiem neatkarīgi no nacionālās piederības. 1993. gadā jaunievēlētā 5. Saeima sāka izstrādāt Pilsonības likumu, kas tika pieņemts 1994. gada 22. jūlijā, bet stājās spēkā 1994. gada 11. augustā.
Etnopolitika Latvijā 90. gadu otrajā pusē pamazām ievirzījās liberalizācijas gultnē, tāpēc Pilsonības likumu ir skāruši vairāki grozījumi un kopš Pilsonības likuma liberalizācijas 1998. gadā Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja brīvi pretendēt uz Latvijas pilsonību, jo tā tagad ir atvērta visiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un prot latviešu valodu. Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadiem. Vecākiem, ja viņi to vēlas, iespējams prasīt Latvijas pilsonības atzīšanu saviem mazgadīgajiem bērniem, kas dzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc 1991. gada 21. augusta.
Valsts un arī dažādas ārvalstu organizācijas palīdz latviešu valodas apguvē. Bezmaksas valodas kursi notikuši Bauskā, Vecumniekos, tādi būs arī Iecavā.
Ir jaunumi arī likumdošanā, kas attiecas uz naturalizācijas noteikumiem. 2004. gada 3. augustā Ministru kabinets izdarīja grozījumu 1999. gadā pieņemtajos noteikumos Nr. 33 “Par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā”. Tagad arī pamatskolas absolvents, kurš ir nokārtojis centralizēto eksāmenu latviešu valodā un literatūrā, iegūstot vērtējumu A, B, C vai D, ir atbrīvots no latviešu valodas prasmes pārbaudes pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā. Iepriekš šāds atbrīvojums pienācās tikai vispārējo vidējo izglītības iestāžu absolventiem. Sertifikātam jābūt izsniegtam ne agrāk kā divus gadus pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas.
