«Akrostihs nav īsti dzejolis, tas ir kodolīgs domu koncentrāts, kurā bieži vien katrā rindiņā ir tikai viens vārds,» tā savu vaļasprieku raksturo Iecavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Maruta Lasmane.
«Akrostihs nav īsti dzejolis, tas ir kodolīgs domu koncentrāts, kurā bieži vien katrā rindiņā ir tikai viens vārds,» tā savu vaļasprieku raksturo Iecavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Maruta Lasmane.
Viņa teic, ka akrostihu rakstīšana nav ikdienišķa nodarbe, taču šķietami interesanta gan.
Meklē pozitīvo un izjūt cilvēkus
Šo nodarbi viņa sākusi kādā vasarā, skolotāju seminārā. Tajā reizē kolēģe mudinājusi izveidot akrostihu katram par sevi, tas skolotājai Lasmanei devis impulsu literāro darbību turpināt. 1996. gada ziemā sākusi veltīt akrostihus tuviem un mīļiem skolēniem, šajos darbiņos parādot viņu raksturus. Interesanti – katram audzināmajam viens akrostihs tiek veltīts, sākot gaitas vidusskolā, un otrs – beidzot tās. «Šajā laikā ar pantu palīdzību var redzēt, kā cilvēks ir mainījies,» tā skolotāja.
Tad nāca laiks, kad šīs kompozīcijas veltītas rakstniekiem, viņu mājām vai pat tēliem. Piemēram, Kārlim Skalbem un «Saulrietiem» vai «Mērnieku laiku» Oļiņam un Oļiņietei. Abiem literārajiem varoņiem iznācis veltīt akrostihu tā, ka saskan nevis sākumburti, bet vidējie. Šis pantiņu veids Marutai esot vistuvākais.
Rakstot akrostihus, skolotāja labi izjūt cilvēkus: «Šādi es izzinu, kas cilvēkam dzīvē ir galvenais.» Viņa rindas ir veltījusi ne tikai iepriekšminētajām personām – varoņiem, rakstniekiem, skolēniem –, bet arī saviem kolēģiem, tuviniekiem, draugiem un radiem. Šādu akrostihu rakstīšanas veidu Maruta atzīst par veiksmīgu arī jubileju reizēs, kad īsti vairs negribas veidot ierastās dzejas rindas.
Ekskluzīva publikācija
Marutas radītos darbus viņas kolēģe Dace Greiža 1999. gadā sakārtojusi īpašā izdevumā «Literārie akrostihi». Šīs grāmatiņas ievadā autore raksta: «Ja manis izjusto un akrostihos ietverto par savējo pieņem vēl kāds – rezultāts būs sasniegts – attīstīsies koncentrēta doma, zemteksta izpratne. (Vertikāli lasāms vārds – «Domas» – A. K.)
Dedzīgas
Oglītes
Moži mirgo
Apziņā tavā.
Sākums?!»
Šis krājums ir īpašs tādēļ, ka tam ir nepilni divi desmiti eksemplāru. Tas tika dāvāts specialitātes kolēģiem vidusskolā. Turklāt katram skolotājam tikusi grāmata ar īpašu novēlējumu.
Pagājušā gada augustā skolotājas rakstītie akrostihi par godu septembrim tika publicēti Bauskas rajona Izglītības pārvaldes izdevumā «Ritums».
Arī bērniem patīk
Marutas Lasmanes stundās arī skolēni labprāt raksta akrostihus. Tie ir dažādi – īpaši veltīti svētkiem, noskaņām. Taču, kā teic pati skolotāja, «gan manis rakstītiem, gan bērnu sacerētiem akrostihiem pamatā ir pozitīvais. Dzīvē nevar ar negatīvo un negācijām. Šādi skolēni tiek pamudināti gan uz pozitīvām domām, gan uz prāta asināšanu, jo akrostihs būtībā ir ļoti koncentrēta un īpašu pieeju prasoša lieta. Manis rakstītie akrostihi nav nedz ironiski, nedz tendēti uz citu apsmiešanu – dzīvē tāpat pietiek negāciju».
Šāda rakstīšana skolēniem palīdz iedziļināties, īpaši sevī. Turklāt tas viņiem patīk. Šis ir radošs darbs, un par to tiek liktas tikai deviņas un desmit balles. Šajās reizēs viņiem gandrīz nav jāievēro nekādi gramatikas likumi, un tas skolēniem jo īpaši patīkot.
Uzskaite netiek veikta
Skolotājai ir kāda vēlme – viņa gribētu uzrakstīt akrostihus zodiaka zīmēm. Viņa ir Dvīnis, kā pati saka, – visā tā amplitūdā – gan divkāršās emocijās, gan ar divkāršu grūtumu sacīt noteicošo vārdu kādā jautājumā.
«Lai uzrakstītu šādas lietas, ir jābūt emocijām – mīlestībai pret kādu objektu, noteiktu vērtību,» teica M. Lasmane. Ja dažkārt viņa nespēj izdomāt kādu vārdu, lai vertikālā tek- stā veidotos iecerētais, Maruta ņem palīgā latviešu valodas vārdnīcu.
«Patiesībā cilvēks ir viens. Viņam ir ģimene, taču sabiedrībā viņš ir viens. Un, ja nepiedod un nemīl, tad nevar dzīvot. Sarakstīto akrostihu skaitu nezinu, uzskaite netiek veikta, taču šīs vārsmas palīdz mācību darbam, tās noder gan sirdij, gan dvēselei. Man akrostihs ir arī iespēja netradicionālā veidā apsveikt, un tas ir tikai mans – īpašs – veltījums otram cilvēkam,» tā M. Lasmane.
Skaidrojums
Akrostihs (grieķu valodā: acros – ‘smaile’, stihos – ‘vārsma’) liek «uzspicēt», «asināt» domu, raksturojot gan autorus, gan pazīstamus, tuvus cilvēkus. Panti tiek rakstīti rindās un no vertikāli izvietotiem burtiem veidojas kāds vārds, teikums vai nosaukums.
