Jau kuro rudeni līdz ar pēdējo lāpstas dūrienu no vectēva mantotajā zemē sev nosolos – nekad vairs.
Jau kuro rudeni līdz ar pēdējo lāpstas dūrienu no vectēva mantotajā zemē sev nosolos – nekad vairs. Man to nevajag. Visu taču var nopirkt, un veikali Bauskā uz katra stūra.
Taču pienāk pavasaris, sēklu veikalos rindas, tirgū parādās stādi, un ap sirdi grozās nemiers – diez kā tur dārzā, ko sēšu, ko stādīšu?
Šī apsēstība ir izsakāma vienā teikumā – ja tev nav dārziņa, kaut vai vienas diļļu, zemeņu, puķu dobes, vai mauriņa, neesi īsts latvietis.
Pārdod un apbūvē
Dārkopju vidū ir zemes īpašnieki un tādi, kuri to uz ilgāku vai īsāku laiku nomā no privātīpašnieka vai pašvaldības.
Bauskā gadu desmitiem lielākie dārzi bija tā sauktajā Lepšu kalnā pie Ziedoņu ceļa un Zaļās ielas malā pilsētā, kādreizējā vecajā ābeļdārzā. Nonākot privātīpašumā, zemei ir atrasts cits pielietojums. Zaļās ielas dārziņu īpašnieki jau pērn tika brīdināti, ka šogad tur vairs nevarēs ne art, ne sēt, jo zeme ir pārdota un tiks izmantota apbūvei. Lepšu kalna zemei ir vairāki īpašnieki, daļa platības ir pārdota un tiek apbūvēta, tomēr citviet tā joprojām tiek iznomāta dārziņu izmantotājiem.
Pagaidām piecieš
Bauskas Domes speciāliste Sandra Kazāka konkretizē, ka Bauskas pilsētas teritorijā ar Domes lēmumu noteiktā zemes nomas maksa mazdārziņu lietotājiem uz pašvaldības zemes ir 0,01 Ls/m2. privātīpašnieki par zemes nomu dārziņam 2006. gadā prasījuši līdz 0,03 Ls/m2, šogad cena ir nedaudz cēlusies.
Viens no Piebauskas zemes īpašniekiem, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, atzīst, ka mazdārziņu kopējus viņš piecieš pagaidām.
“Labāk lai tur kāds strādā, nekā platība aizaug ar nātrām un suņuburkšķiem. Sagaidīšu, kad būs īstās cenas vai arī radīsies vajadzība pēc naudas, un tad spriedīšu – pārdot vai paturēt. Skaidra lieta, ka pārdot var tikai vienreiz, tāpēc pagaidām, kamēr spēju samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, man šī zeme netraucē, kaut arī par santīmiem, ko maksā mazdārziņu nomnieki, bagāts nevaru kļūt,” saka zemes saimnieks.
Cenas, par kādām zemi mūsu rajonā piedāvā pārdošanai, ir dažādas. Tās var redzēt rakstam pievienotajos piemēros no SIA “ELB grupa” datu bāzes.
Ir brīvas vietas
“Zaļās ielas dārziņā mums viss bija jauki iekopts – mājiņa, iestādīti ceriņi, zemenes, ogulāji un ķirši, katru dienu tur pavadījām vairākas stundas no pavasara līdz rudenim. Abi ar vīru sākām ar zemes attīrīšanu no dažādiem atkritumiem, vedām melnzemi, mēslus. Visu iekopto nācās pamest. Nekāda celtniecība tur vēl nenotiek, šogad aizeju vismaz zemenes nolasīt, bet sirds vai lūst, skatoties, kā viss aizaug un iet postā. Sākt jaunā vietā nav spēka, nu jau esam pensionāri. Laikam jau arī nav vietas, kur Bauskā vēl varētu dabūt dārziņu,” tā “Bauskas Dzīvei” raksta Vilma K.
Te nu jāteic, ka brīvu vietu mazdārziņam šajā pavasarī un joprojām, piemēram, Lepšu kalnā, ir daudz. Šīs zemes īpašnieku noteikto nomas maksu iekasē pensionāre Jautra Balode, kurai Bauskas Domē pirmdienās atvēlēta pieņemšanas vieta pirmajā stāvā. Jautra Balode pauž, ka zemes noma nav liela, daži santīmi par kvadrātmetru, un viņa gatava parādīt brīvās vietas. Tā kā atliek vien izlemt un rīkoties.
Dilles un zemenes
Var šķist, ka cilvēkam laukos jau nu gan nav vajadzīgs dārziņš, taču tas ir nepareizs priekšstats. Ne jau visi dzīvo privātmājās un ir zemnieki. Kādreizējos kopsaimniecību centros uzceltajos daudzstāvu namos dzīvojošie arī grib savas dilles un zemenes. Daudzi meklē vietu ne tikai dārziņam, bet arī kūtiņai un ganībām un gatavi iet līdz tām pat piecus kilometrus.
Te nu bez pašvaldības atbalsta neiztikt, un kārtība visos pagastos nav vienāda. Par to informē zemes ierīkotāji.
Vecsaules pagastā atrodas Likvertenu dārziņi. 1992. gadā zemes gabaliņi tika piešķirti lietošanā. Lielākā daļa no šiem īpašumiem ir nostiprināti Zemesgrāmatā. Pārējie vēl ir privatizācijas procesā. Zeme, uz kuras ir Likvertenu dārziņi, nav Vecsaules pagasta īpašums, tāpēc pašvaldība nav tiesīga tos iznomāt, stāsta Vecsaules pagasta zemes ierīkotāja Dace Sausā.
Neplēš bargu naudu
Daudz mazdārziņu ir Rundāles pagastā, un lielākā daļa atrodas uz pašvaldības zemes. Pagasta attīstības speciāliste Ludmila Knoka pauž, ka zeme dārzam tiek piešķirta ar pagasta padomes lēmumu. Nomniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis un nomas maksa. Tā veidojas procentuāli atbilstīgi kadastrālajai vērtībai un izmantojamai platībai. Līdz 1 ha – 1% no kadastrālās vērtības, līdz 2 ha – 2% utt., līdz 5 ha un vairāk – 5%. Ja zemesgabala kadastrālā vērtība ir mazāka par Ls 100, nomas maksa ir viens lats gadā. “Mazdārziņu uz privātās zemes ir maz, neesmu dzirdējusi, ka par nomu plēstu baigo naudu, tomēr vairāk, nekā prasa pagasts, no pieciem līdz 15 latiem gadā, kā vienojas par gabaliņu zemes,” stāsta Ludmila Knoka.
Svitenē daļa mazdārziņu ir pašvaldības valdījumā un ir arī tādi, ko ļauj apstrādāt privātie īpašnieki. Pašvaldības piešķirtais mazākais dārziņš ir 0,1 ha, kopējā platība ir 14,5 ha. Iedzīvotājiem jāmaksā tikai nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, informē pagasta padome.
Tikai nodoklis
Iecavas novadā ir trīs prāvi masīvi, kuros zemi mazdārziņiem iznomā vietvara, un tā ir pašvaldības mantojamā zeme. Nomas maksa līdz šim netika noteikta – bija jāmaksā tikai nekustamā īpašuma nodoklis, kas orientējoši par 0,06 ha gadā bija Ls 4,50. Vēl trīs masīvos zeme piešķirta fiziskām personām pastāvīgā lietošanā ar izpirkšanas tiesībām. Arī šajos masīvos tiek maksāts tikai nekustamā īpašuma nodoklis.
“Nomas maksa mazdārziņiem Iecavas novadā tiks noteikta no 2008. gada. Kāda tā būs, grūti prognozēt. Vispirms jāredz jaunais zonējums ar bāzes vērtībām, ko izstrādā Valsts zemes dienests. Tad arī šis jautājums tiks lemts kādā no Domes sēdēm,” skaidro Iecavas novada Domes zemes ierīcības dienesta vadītājs Aivars Mačeks.
Vecumnieku pagastā lielākā daļa mazdārziņu atrodas uz apmēram pieciem hektāriem pašvaldības zemes. Nomas maksa ir pusprocents no zemes kadastrālās vērtības plus nekustamā īpašuma nodoklis, informē pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. Savukārt Stelpes pagastā mazdārziņu lietotāji maksā tikai nekustamā īpašuma nodokli, nomas maksas nav.
Arī par kartupeļiem
Gailīšu pagastā mazdārziņi atrodas uz pašvaldības zemes, kas nodota nomā uz 25 gadiem. Līdz 2006. gada 1. janvārim nomas maksa bija ap puslatu gadā. Tagad pagasta padome noteikusi maksu Ls 1,20 gadā par 0,1 ha lielu dārziņu. Pācē par 200 m2 dārzu jāmaksā 24 santīmi, stāsta pagasta zemes ierīkotāja Aija Fridrihsone.
Patiesībā ir vēl kāds vienošanās modelis, ko īpaši izmanto pilsētā dzīvojošie lauku zemes īpašnieki. Viņi to iznomā bez maksas, bet ar noteikumiem – izmantotājam, piemēram, ir jāizaudzē saimniekam kartupeļi vai zemenes vai jānopļauj piegulošā pļava. Uz tās var arī ganīt govi, bet tad jādod zemes īpašniekam piens.
Kopš iespējams saņemt ES noteikto platību maksājumu par dabiskajām pļavām, ne mazums zemes īpašnieku laukos ir ar mieru tikt pie 500 eiro par hektāru gadā. Vienīgais, kas tad ir jāizdara, – pēc 10. augusta, kad zāļu sēklas jau izbirušas, platība jānopļauj. Nekādu dārziņu, kartupeļu un zemeņu, lai zied madaras un smilgas.
Paldies pašvaldību zemes ierīkotājiem, kuri piekrita sniegt “Bauskas Dzīvei” informāciju.
***
Fakti
Pārdošanai piedāvāto zemes īpašumu cenas Bauskas rajonā
– Zeme Iecavas novadā – 1,9 ha, cena 2,20 Ls/m2;
– Ceraukstes pagastā – 0,3 ha, Ls 24 000;
– Rundāles pagasta Ziedoņos – 1,2 ha, Ls 40 000;
– Rundāles pagastā – 0,96 ha, 3,5 Ls/m2;
– Jauncodē pie Bauskas – 9000 m2 , 5 Ls/m2;
– Brunavas pagasta Grenctālē – 6,58 ha, 0,25 Ls/m2;
– Vecumnieku pagastā – 7,94 ha, 1 Ls/m2;
– Gailīšu pagastā – 1,8 ha, Ls 2 000.
No nekustamo īpašumu darījumu SIA “ELB grupa” piedāvājuma 18. jūnijā
