Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģiona kaitīgo organismu lauku monitoringa maršruta pārbaudēs noskaidrota fitosanitārā situācija Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģiona kaitīgo organismu lauku monitoringa maršruta pārbaudēs noskaidrota fitosanitārā situācija Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā. Lietainais laiks un krasās temperatūras svārstības maija pirmajā pusē sekmējušas daudzu kultūraugu slimību izplatību un attīstību.
Ziemas kvieši sasnieguši viena divu mezglu stiebrošanas stadiju. Vietām ieņēmīgajām šķirnēm labību miltrasa 10 – 25% augu inficējusi jau trešo lapu. Sakņu puves vietām skārušas 25 – 40% augu, un inficēšanās pakāpe ir 25 – 35%. Novērotas arī lapu slimību – pelēkplankumainības un dzeltenplankumainības – pirmās pazīmes. Ziemas rudzi sasnieguši jau trešā mezgla stadiju (AS 33). Vietām labību miltrasa inficējusi 20 – 30% augu trešo lapu. Vietām rudzu tripši invadējuši 10 – 25% augu.
Vasaras kvieši un mieži pašlaik atrodas divu lapu, cerošanas sākumstadijā. Spradži un lapgrauži vietām laukmalās kaitējuši 10 – 30% augu ar vāju bojājuma pakāpi. Fuzariālās un helmintosporiozās sakņu puves inficējušas 5 – 15% augu.
Ziemas rapši sākuši masveidā ziedēt (AS 62-63). Entomoloģiskā tīkliņa pļāvumos uztverts ievērojams daudzums krustziežu spīduļu (50 – 80 vaboles/100 ETV). Vietām vienā rapša ziedkopā jau barojas 3 – 10 krustziežu spīduļu vaboles un ir pārsniegts ekonomiskā kaitīguma robežslieksnis. Ierobežojot krustziežu spīduļu bojājumus ar insekticīdiem, vienlaikus iedarbība ir arī uz stublāju un sēklu smecerniekiem, pāksteņu pangodiņiem. Rapšu ziedēšanas laikā arī jāveic baltās puves, tumšplankumainības un sausās fomozās sakņu kakla puves ierobežošana ar fungicīdiem.
Vasaras rapši jau sasnieguši otrāsceturtās īstās lapas stadiju.
