Zemgales trīs rajonos baušķenieki ir lielākie dārzeņu audzētāji gan segtajās platībās, gan uz lauka.
Zemgales trīs rajonos baušķenieki ir lielākie dārzeņu audzētāji gan segtajās platībās, gan uz lauka.
Tādēļ mūspusē pagājušajā nedēļā bija organizēti semināri par šo kultūru integrētu audzēšanu, skaidro Bauskas lauku konsultāciju (LKB) biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa.
No Vecsaules uz Dāviņiem
Pirmās divas nodarbības ir cikla sākums, jo šajā vasarā interesentu grupas vēl sanāks kopā, vērtēs padarīto un rezultātus. Bija cerēts sagaidīt lielāku dalībnieku pulciņu, taču abās grupās kopā sanāca vairāk nekā 20 interesentu. Ja arī nav pagūts apmeklēt pirmās nodarbības, iespējams piedalīties nākamajās. Nokavēta ir teorētiskā daļa, ar kuru viss sākās, sacīja I. Litiņa.
Vecsaules pagasta “Mazvizbuļos” kopā ar saimnieku Māri Mikaini Zemgales reģionālais konsultants dārzkopībā Māris Narvils raksturoja lauku dārzeņu platības. Tāpat kā visu augkopību, šajā pavasarī ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Augi, kā jau dzīvs organisms, reaģē uz pazeminātu temperatūru. Par to liecina ne vien to aizkavētā attīstība, bet arī sakrokojušās lapas. M. Narvils atzina, ka Vecsaules zemnieka Vācijā gādātie kāpostu stādi ir ļoti labi izturējuši Latvijas klimatu.
Lauku dārzeņu grupai nākamās nodarbības norises vieta būs cita – Dāviņu pagasta zemnieku saimniecība “Brūveri”. 27. jūnijā pulcēšanās LKB Bauskā, pēc tam izbraukšana uz Dāviņiem.
Nevar saudzēt pirmos aizmetņus
Segto platību īpašniekiem semināra teorētiskajā daļā M. Narvils niansēti raksturoja daudzās prasības, kas nosaka veiksmi. Viņš norādīja: “Problēmas sākas, ja kaut kas nav izdarīts, kā vajag.” Piemēram, augiem, tāpat kā cilvēkiem, vajag siltas kājas. Laistīšanai izmantojot aukstu ūdeni, stādījumi jutīs stresu. Savukārt pārāk liels siltums ir traucējošs faktors, tādēļ jāgādā par ventilāciju. Tā piemēri sekoja cits citam.
Codes pagasta zemnieku saimniecībā “Īskāji”, kur saimnieko Pēteris Brakše un viņa sieva Tatjana kopā ar meitu Sigitu un znotu Andri Zāli, mācību grupiņai bija iespēja pārliecināties, kāda nozīme ir pareizai tehnoloģijai. M. Narvils uzteica codiešus par kārtību ap siltumnīcām. Gurķus šeit audzē kūdras substrāta renē, visās plēves mājās izmanto pilienveida laistīšanu, kas samazina ūdens patēriņu un nodrošina tā efektīvāku izmantošanu.
Aplūkojot gurķu “Mirabella” stādījumus, konsultants pozitīvi vērtēja to augumu. Par tā veidošanu raisījās ilgāka saruna. M. Narvils skaidroja: “Bez žēlastības jāizkniebj augļaizmetņi 50 centimetru augstumā. Tad veidosies spēcīgs stāds. Jā, to ir grūti izdarīt, jo visiem gribas ātrāk vākt ražu un vest uz tirgu pirmos gurķus.”
Tukšāki ir pāris mēnešu
“Īskāju” abas paaudzes ir vienlīdz darbīgas. Andris Zāle stāstīja: “Ziemas mēnešos ar sievastēvu gudrojām, kā modernizēt saimniekošanu. Visās siltumnīcās iekārtojām pilienveida laistīšanu. Būvējām jaunu māju tomātiem. Šķita, viss ir pārdomāts, bet celtniecības procesā kaut kas tomēr jāmaina. Pirmo reizi izmantojam plēvi, kurai ir antikondensāta īpašības.”
Andris sūrojās par vienu – darbaspēku. Vasaras brīvdienās aicinot strādāt studentus, jaunie ļaudis esot uzticamāki. Cik daudz reižu piedzīvots, ka strādnieks pēc pirmās algas saņemšanas pazūd.
Tatjana Brakše sacīja, ka dārzeņus paši nepārdodot, jo šai nodarbei laika nepietiekot. Vedot uz nakts tirgu Rīgā.
Sigita sarēķinājusi, ka gada laikā pāris mēnešu ir tukšāki, tad varot atpūsties. Pērnruden ar vīru bijuši ceļojumā uz Itāliju, šogad iecerēts maršruts Spānijā. Jaunā sieviete turpina mācības, augstskolā “Turība” viņa apgūst uzņēmējdarbības vadības programmu. Pēc neilgās viesošanās “Īskājos” šķita, ka šeit ir viss, lai izdotos. Vēl tikai vajadzīga veiksme.
30. jūnijā būs iespēja atkārtoti pārliecināties, kā šīs saimniecības siltumnīcās jūtas gurķi un tomāti.
