7. starptautiskais Senās mūzikas festivāls mūsu rajonā izskanēja svētdien, 25. jūlijā, ar operas–baleta «Galantā Eiropa» iestudējumu un uguņošanu Rundāles pils pagalmā.
7. starptautiskais Senās mūzikas festivāls mūsu rajonā izskanēja svētdien, 25. jūlijā, ar operas–baleta «Galantā Eiropa» iestudējumu un uguņošanu Rundāles pils pagalmā.
Veltījumi Kurzemes hercogam Baltajā zālē
Pārsteidzošs šķita Andra Veismaņa diriģētā Latvijas kamerorķestra un kamerkora «Sacrum» solistu grupas priekšnesums. Viņu atskaņojumā Baltajā zālē varēja noklausīties 16. – 18. gadsimta Rīgas un Kurzemes hercogistes mūziku, ko sacerējuši baltvācu komponisti. Latvijas kamerorķestra emocionāli spilgtais un pilnskanīgais izpildījums sagādāja īstu baudījumu mūzikas mīļotāju ausīm un sirdīm. Zīmīgi, ka tieši Rundāles pilī šie Kurzemes un Zemgales hercogam veltītie sacerējumi tikuši atskaņoti arī pirms 200 gadiem.
Diriģents Andris Veismanis atzina, ka koncertā atskaņoto darbu izpildījums dizainiski atbilst pilij, jo šī mūzika Rundālē savulaik skanējusi. Viņaprāt, senās kompozīcijas atjauno un papildina auru, kas te bijusi pirms vairākiem gadsimtiem. Izvēloties skaņdarbus, Andris Veismanis vienmēr ņem vērā, kur tie tiks atskaņoti. «Ja mums būtu atbilstoši tērpi, mēs varētu arī vizuāli labi izskatīties, radot priekšstatu par tā laika galmu un izklaidēm,» piebilst diriģents.
Ovācijas un pārtrūkusi stīga
Zelta zāle svētdien bija pārpildīta. Tajā vienu no fantastiskākajiem sacerējumiem mūzikas vēsturē – itāļu komponista Antonio Vivaldi ciklu «Gadalaiki» – atskaņoja Drotningholmas baroka ansamblis no Zviedrijas. Mūziķi apgalvoja: «Mēs gribam, lai publika izbauda dvēseles pacēlumu un, dodoties mājās, nevis ietu, bet lidotu!» Tieši tādas izjūtas radās pēc zviedru uzstāšanās. Saviļņotā publika ar vētrainiem aplausiem un ovācijām aicināja mūziķus vēlreiz uz skatuves. Gaisotne bija gana karsta, un to laikam juta arī instrumenti, jo viena ansambļa dalībnieka vijolei pārtrūka stīga. Drotningholmas baroka ansamblis izveidots 1971. gadā un ir iemantojis popularitāti visā pasaulē. Rundālē dzirdētais Vivaldi cikls «Gadalaiki» ticis atzinīgi novērtēts kritiķu aprindās.
Spānijas temperaments tā arī neatklājās
Andrē Kamprā operbaleta iestudējums pēc spilgtajiem dienas koncertiem sagādāja vilšanos. To nevarētu nosaukt ne par interesantu, ne saistošu. Atsevišķā kategorijā gan gribētu ierindot orķestra «Collegium Musicum Riga» kvalitatīvo sniegumu un solistu Ilzes Kozlovskas, Evitas Zālītes, Kārļa Saržanta, Jāņa Markova un Viestura Jansona dziedājumu. Skatoties «Galanto Eiropu», īsti nevarēja izjust pirmajā cēlienā tēloto Spānijas temperamentu un donu karstasinību. Viduslaiku dejas atraktivitāte atklājās tikai otrā cēliena beigu daļā Turcijas ainās. Iespējams, raugoties no 17. gadsimta cilvēka viedokļa, uzvedums vērtējams pēc citiem kritērijiem. Garlaicīgo iestudējumu nedaudz atsvēra uguņošana un cerība, ka nākamgad izdosies labāk.
