Bauskas pilī 7. starptautiskā Senās mūzikas festivāla koncertus 24. jūlijā noskatījušies ap 1500 skatītāju, pārdots 1200 biļešu.
Bauskas pilī 7. starptautiskā Senās mūzikas festivāla koncertus 24. jūlijā noskatījušies ap 1500 skatītāju, pārdots 1200 biļešu. Rīgas Senās mūzikas centrs izplatījis vairāk nekā 300 ielūgumu. Pils speciālisti lēš, ka interesentu pulks nav bijis mazāks kā iepriekšējos gados.
Viesības ar mūziku
Vairāk nekā 200 viesu apmeklēja Mežotnes pilī rīkoto mūzikas vakaru. Tas bija iecerēts kā viesības augstmaņu salonā 18. gadsimta beigu stilā ar mūziķu, profesionālu dejotāju un aktieru piedalīšanos. Sulainis pieteica katru pāri, un pilskundze Inese Meldere ar viņiem sasveicinājās. Vairākums ciemiņu bija no prominentām baņķieru un uzņēmēju aprindām, pavīdēja arī vairākas mūspusē pazīstamu ļaužu sejas.
Jura Madrēviča vadītā ansambļa «Crazy strings» ierakstīto kompaktdisku ar A. Vivaldi cikla «Gadalaiki» atskaņojumu prezentēja 7. Senās mūzikas festivāla ģenerālsponsora «Pareksa bankas» sabiedrisko attiecību speciālists Kārlis Vahšteins. Viņš disku uzdāvināja klavesīnistei Ainai Kalnciemai. Ieraksts tapis ar bankas finansiālu atbalstu.
Turīgākajiem arī vakariņu galds bija servēts Zaļajā zālē, kur uzstājās mūziķi. Drūzmējoties zālē un pie tās durvīm, pārējie apmeklētāji centās kaut ko saredzēt, saklausīt, un tas nebija viegli. Savukārt Rīgas Senās mūzikas centra speciāliste Solvita Sējāne atzinīgi vērtēja Ineses Melderes ideju iekļaut muzicēšanu šādā sarīkojumā. Viņa uzsvēra, ka tā ir iespēja iejusties 18. gadsimta beigu gaisotnē, kad varbūt arī šajā pilī notikuši līdzīgi saieti. Mākslinieki tolaik tika pieaicināti vienīgi publikas izklaidēšanai, viņus reti kad īpaši pagodināja.
Augstdzimusī sabiedrība savstarpēji bija pazīstama, un mūzika bija tikai fons patīkamām sarunām, kāršu spēlei, šarādēm un citām izpriecām.
«Bauskas Dzīve» ievēroja, ka pati pils un tās apkārtne bija lieliski sakopta, izgaismota ar lāpām.
Dziedot kāpj līdz torņa smailei
Eduarda Grāvīša diriģētais koris «Senais kalns» 24. jūlijā sniedza koncertu virkni Bauskas pilī. 7. Senās mūzikas festivāla ietvaros koris koncertējis Ēdoles un Krustpils pilī, kā arī Anglikāņu baznīcā, atskaņojot renesanses un agrīna baroka sacerējumus. Likdami dziesmai no pagrabstāva vīties augšup līdz mākoņiem, koristi koncerta beigās dziedādami uzkāpa līdz pat skatu laukumam.
Kopā ar kori «Senais kalns» uzstājās arī lautists Antons Biruļa. 28 gadus vecais krievu izcelsmes mūziķis Latvijā ir pirmo reizi. A. Biruļa stāstīja, ka piedalīties festivālā uzaicinājis Boriss Avramecs, šo iespēju atbalstījis arī viņa profesors Hāgas Karaliskajā konservatorijā Toiohiko Satoha. Sākotnēji Antons Biruļa apguvis ģitāras un klavierspēli. Tad interesējies arī par džezu un rokmūziku, tomēr senā mūzika viņu savaldzinājusi. Īpaši aizraujot 18. gadsimta franču mūzika, kas baroka laikmetā ienesusi jaunu elpu.
Uz pēcpusdienas koncertiem visas biļetes pārdotas
Senās mūzikas ansambļa «Ludus» koncerts Landtāga zālē sākās ar 20 minūšu nokavēšanos, jo uz Bausku mūziķiem nācās steigties tieši no piedalīšanās madrigālu komēdijas izrādē Cēsu pilī. Taču publika tika gandarīta.Visas biļetes bija pārdotas. «Ludus» nemainīgi augstā kvalitātē atskaņoja jauniestudētos vēlīnās renesanses skaņdarbus.
Pils torni klausītāji pārpildīja arī ansambļa «Schola Cantorum Riga» koncerta laikā. Viņu dziedātie Burharda Valdisa «Psalmi» mūros it kā atdzīvojās, radot īpašas izjūtas un ovācijas.
Interesēja operas satura izklāsts
Visvairāk (800) apmeklētāju uz Bauskas pili nāca vakarā, lai noskatītos Antonio Bankjēri 1607. gadā sarakstīto komēdiju «Veci vīri jūk prātā». Angļu režisore Džeina Džindžela bija panākusi, ka dejotāji ar pantomīmas līdzekļiem atveido tēlu dzīves izpausmes groteski sakāpinātā veidā. Laikā, kad šī opera sacerēta, daiļrunīgs bijis katrs žests, galvas pielieciens, skatiens. Izrādē mūziku atskaņoja un aktieru vietā arī dziedāja igauņu ansamblis «Hortus Musicus», kas Bauskā uzstājies vairākkārt un ir publikas iemīļots kolektīvs. Šim iestudējumam vijolnieks Andress Mustonens bija aranžējis arī citas Bankjēri un viņa laikabiedru kompozīcijas. Diemžēl skatītājiem iepriekš netika pavēstīts operas saturs.
Vakar koncerti notika Rundāles pils Baltajā un Zelta zālē. Satumstot uz pils pagalmā uzceltās skatuves notika operasbaleta «Galantā Eiropa» izrāde. Tās pirmā aina notiek Spānijā, otrā Turcijā, bet uzvedumā piedalās ap 60 dalībnieku. To vajadzībām uzšūts ap 90 greznu kostīmu. Operas uzvedums 7. Senās mūzikas festivālā maksājis ap 15000 latu.
