Šovasar Latvijā septīto gadu notiek Senās mūzikas festivāls. «Skolas vecumu» sasniedzis, ar Rīgas Senās mūzikas centra svētību tas aptvēris vairākas Latvijas pilsētas.
Šovasar Latvijā septīto gadu notiek Senās mūzikas festivāls. «Skolas vecumu» sasniedzis, ar Rīgas Senās mūzikas centra svētību tas aptvēris vairākas Latvijas pilsētas.
Šogad pirmais koncerts 18. jūlijā notika Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā, pēdējais 27. jūlijā izskanēs Reiterna namā Rīgā. Viduslaiku mūzika valdzinājusi klausītājus ne tikai galvaspilsētas dievnamos un koncertzālēs, bet arī Jelgavā, Sv. Annas baznīcā, pilīs Ēdolē, Valmierā, Ventspilī, Krustpilī, Mežotnē un Cēsīs.
«Bauskas Dzīve» iztaujāja Bauskas pils muzeja speciālisti Taigu Skani. Tieši viņa kopā ar dzīvesbiedru Māri Skani savulaik Rīgā uzmeklēja Solvitu Sējāni, Borisu Avramecu, piedāvājot Bauskas pili par senās mūzikas festivāla norises vietu.
– Kā vērtējat festivāla attīstību?
– Izjūtas ir dažādas. Varu būt gandarīta, jo Senās mūzikas festivāls joprojām notiek. Ir labvēļi, kuri neliedz naudu tieši šādam sarīkojumam. Šogad ģenerālsponsors ir «Pareksa banka», līdzekļus atvēlējušas vairākas firmas, kopš pirmā festivāla to atbalstījusi arī Bauskas rajona Padome.
– Dārdzībai augot, 7. festivālā piedalās mazāk viesmākslinieku.
– Jā, pirms pāris gadiem Bauskā un Rundālē koncerti bija visu dienu, ik pēc pāris stundām, šogad tikai četri. 24. jūlija koncertu izdevumi sasniedz 7000 latu, toties ieņēmumi, ja izdosies pārdot visas biļetes, nepārsniegs 2300 latu. Bez labvēļu atbalsta nekādi neiztikt.
Šogad festivāls ģeogrāfis- kā ziņā kļuvis plašāks, veidojot koncertu virkni. Protams, paaugstinājusies mūzikas atskaņošanas kvalitāte, bet, manuprāt, pietrūkst viduslaiku svētku izjūtas.
– Kāda tā bijusi?
– To pauž viduslaiku literatūra, mākslas darbi. Salonos muzicēšana iederējās viesībās, gandrīz visi ģimenes locekļi spēlēja kādu mūzikas instrumentu, uzstājās bērni, tika uzaicināti slaveni mākslinieki. Muzicēšana, ceļojoša amatierteātra, ākstu, cirka mākslinieku uzstāšanās bija arī svēt-
ku un
gadatirgu sastāvdaļa. Viss notika ļoti vienkārši. Turpat spēlēja, turpat tirgojās, dzēra, ēda, kārtoja dabiskās vajadzības, mīlējās – to visu var redzēt viduslaiku gravīrās. Šādos svētkos nebija atšķirības starp augstmaņiem un vienkāršajiem ļaudīm.
– Vairākums apmeklētāju arī šogad noteikti pulcēsies uz vakara noslēguma uzvedumu.
– Sastapšanās vieta būs citur, apjumtu skatuvi piektdien sāks būvēt pie pils mūra pilsētas pusē. Tur arī notiks madrigālu komēdijas «Veci vīri jūk prātā» uzvedums. Skatītāji izvietosies zālienā. Dārgākās biļetes (Ls 3) nodrošinās sēdvietas uz krēsliem, pērkot lētākās, jānāk ar savu soliņu vai segu. Lēsām, ka šajā laukumā būs labāka dzirdamība un redzamība nekā pagalmā, vairāk vietas skatītājiem.
– Vai pils pagalms koncertu laikā būs atvērts apskatei?
– Kaut arī pils pagalmā šogad koncerti nenotiek, ko redzēt tur būs. Jānopērk ieejas biļete par Ls 0,25. Laikā, kad tornī nenotiks koncerti, varēs kāpt līdz skatu laukumam. Muzeja speciālistes Inas Līnes audzēkņi, vidusskolēni, kuri apgūst kultūras vēsturi, aicinās viduslaiku rotaļās un spēlēs.
Gribu atgādināt, ka nedrīkst rāpties uz mūriem, kas kļūst arvien trauslāki. Tie brūk, katru gadu kāds skatītājs krītot sasitas, kādam trāpa akmens. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc šogad un turpmāk atturēsimies no koncerta rīkošanas pagalmā.
Novēlu ļauties senās mūzikas burvībai un saglabāt uzticību šim festivālam arī turpmāk!
