Pieaug tūristu skaits no Lietuvas, Anglijas, vairāk ceļo seniori, arvien populārākas ir gardēžu tūres – tā Zemgales tūrisma konferencē Rundāles pilī ceturtdien, 10. decembrī, secināja nozares dalībnieki.
Konferences dalībnieki dzirdēja pozitīvos piemērus no citu reģionu pārstāvjiem, uzklausīja Ekonomikas ministrijas viedokli, diskutēja savā starpā.
Valodu problēma
«Dažādu piemēru, interesantu stāstu bija daudz. Galvenais, ka tie bija dažādi. Viss nav uzreiz jāpārņem, taču idejas radās,» tā lektoru stāstīto novērtēja Rundāles pils galvenā speciāliste Inga Biļeviča.
Viņai piekrita Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure: «Citu reģionu pārstāvju pieredzi varēja salīdzināt ar mūsējo. Patīkami apzināties, ka arī mūsu uzņēmēji spēj un prot piedāvāt kaut ko jaunu.» Šādas tikšanās rosina paskatīties arī uz savu veikumu, salīdzināt ar kaimiņiem. Klausoties citu stāstītajā, vieglāk pamanāmas pašu nepilnības.
Vecumnieku novada Skaistkalnes muzeja «Novadnieki» vadītāja Laima Indriķe akcentēja valodu problēmu, kurai jārod risinājums. Ja grupā, kas dodas uz Lietuvu vai ierodas no turienes, ir jaunieši un gados vecāki cilvēki, dažkārt nevar vienoties par kopīgu valodu. Jaunieši saprot angliski, vecāki cilvēki labprāt klausītos stāstījumu krievu valodā. Rundāles novada uzņēmējdarbības un kompetenču centra vadītāja Ludmila Knoka rosināja meklēt finansējumu lietuviešu valodas apguvei.
Rezervācijas maijam
Ceļojumu aģentūras «Eltur» vadītāja Elīna Jegorova piekrita tūrisma eksperta Jura Smaļinska novērojumam par senioru skaita pieaugumu: «Ar to rēķināmies savā uzņēmumā, piedāvājot ekskursijās vairāk laika pastaigām, degustācijām, iespēju nesteidzīgi baudīt apskates objektus.»
Bauskas novada zemnieku saimniecības «Brieži» vadītājs Ainārs Kluinis šo gadu vērtēja atzinīgi. Klientu skaits pirtī un atpūtas kompleksā pamazām aug, ir rezervācijas nākamā gada maijam.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Arta Krūze iepazīstināja ar šī gada deviņu mēnešu statistiku. Tūristu skaits pieaudzis par 2,6%, sasniedzot 1,7 miljonus. Līdz gada beigām ir cerība pārsniegt pērnā gada rezultātus – 2,1 miljonu tūristu. Par 3,4% pieaudzis ārzemju tūristu skaits, kaut par 33% sarucis no Krievijas iebraukušo skaits.
Lietuviešu pieplūdums
Nākamajā gadā ministrija iecerējusi prioritāro tirgu klāstā iekļaut Norvēģiju un Lielbritāniju. «Tūristi no Norvēģijas ir ļoti izdevīgi, jo viņi daudz tērē. Savukārt no tālajām zemēm uzmanību īpaši pievērsīsim Japānai, Ķīnai un Dienvidkorejai. Šie ceļotāji gribēs pabūt visās trijās Baltijas valstīs. Tas ir vēl viens uzdevums, kas mums jāpaveic kopā,» norādīja A. Krūze.
Kurzemes tūrisma asociācijas priekšsēdētājs Artis Gustovskis izklāstīja tendences Eiropā. Lēsts, ka līdz 2020. gadam par 11% pieaugs senioru ceļotāju skaits.
Savukārt Kurzemi šogad «apsēduši» lietuvieši – Ventspilī deviņos mēnešos 61% apmeklētāju bijuši no tuvās kaimiņzemes. Pieprasītākie produkti joprojām ir gastronomiskais tūrisms – īpaši iecienītas ir vīna tūres.
UZZIŅAI
Latvijā iebraukušo ārvalstu tūristu skaita dinamika 2015. gada deviņos mēnešos:
Krievija – mīnus 33%;
Lietuva – plus 23%;
Lielbritānija – plus 17%;
Igaunija – plus 17%;
Somija – plus 12%;
Norvēģija – plus 10%;
Zviedrija – plus 10%;
Vācija – plus 4%.
