Latvijā lielākā cirvju kolekcija pieder iecavniekam Arturam Biezim. Viņa krājumā ir daudzi desmiti šo darbarīku, kopumā tie sver vairākus simtus kilogramu.
Latvijā lielākā cirvju kolekcija pieder iecavniekam Arturam Biezim. Viņa krājumā ir daudzi desmiti šo darbarīku, kopumā tie sver vairākus simtus kilogramu.
Jau izsenis cirvis ir bijis saimnieka pirmais palīgs – gan darbarīks, gan kaujas ierocis.
Akmens darinājums no Zālītes
Par vērtīgāko savas kolekcijas eksemplāru A. Biezis uzskata akmens cirvi, kas atrasts dārzeņu laukā starp Akmenscūciņu karjeriem un Jelgavas ceļu. «Daudzas pazīmes liecina, ka šis akmens darbarīks nav pakaļdarinājums, bet gan īsta sava laikmeta liecība. Tas nozīmē, ka Zālīte bijusi apdzīvota vieta jau sen,» secināja Arturs.
Pirmo veclaiku cirvi, šindeļu jumta klāšanai piemērotu, viņš atradis pirms 45 gadiem, kad šindeļu jumtam tika klāta jauna kārta. Instruments bija palicis no iepriekšējās jumšanas reizes un jumtā iesprausts nostāvējis vairāk nekā 35 gadus.
Kalēja roku darbs
«Nevienu cirvi neesmu pircis par naudu, iemainīti vairāki. Katram ir savs stāsts, kā tas iegūts, kā atjaunots,» sacīja kolekcijas īpašnieks. Viņš atcerējās, ka eksponātu meklējumos devies braucienā pa vecām mājām Liepājas pusē. Daudzās saimniecībās atradušies, saimniekuprāt, nevērtīgi lūžņi, bet Artura kolekcijai – īsts dārgums. «Visi cirvji speciāli apstrādāti pret tālāku rūsēšanu. Pēc sava prāta esmu pagatavojis tiem arī kātus. Ja pie cirvja ir oriģināls kāts, to cenšos saglabāt,» stāstīja Arturs.
Visi A. Bieža kolekcijas cirvji ir kalēja roku darbs, un pašlaik tos var lietot. Ar vairākiem instrumentiem Arturs darinājis dažādus koka suvenīrus – abras, koka karotes, dakšas – un izmantojis saimniecībā. «Strādājot ar koku, es relaksējos. Man patīk amatnieka darbi. Pirmo izglītības diplomu saņēmu podnieka specialitātē. Esmu tehniskas dabas cilvēks. Atceros, ka trīspadsmit gadu vecumā pirmoreiz uzklāju dakstiņu jumtu,» pirmos soļus amatnieka arodā apcerēja A. Biezis.
Pie koka vairogiem
Kolekcionārs sacīja, ka viņa krājumā ir ugunsdzēsēju, līdumnieku, kaujas cirvji, arī vīnogu kaplis, gaļas cirvji, mežsarga zīmogcirvji, žagaru cirvji, skalu plēšamie un gulšņu tēšamie cirvji.
Lielākā daļa eksponātu ir piestiprināti pie saimnieka veidotiem koka vairogiem, jo tīnēs glabātus tos ļoti grūti pārvietot. Katru vairogu grezno saimnieka gatavots ģerbonis – cirvis, kas iecirsts debesīs ejošā ceļā. «Katram savs dzīvesceļš jāizcērt ar cirvi. Tā ir cīņa par savu vietu. Cirvis ir vīrišķības un spēka simbols,» teic Arturs Biezis.
