Pirms gadsimta ceturkšņa notika visai interesanti arheoloģiskie izrakumi Jaunsaules Siliņu kapulaukā.
Pirms gadsimta ceturkšņa notika visai interesanti arheoloģiskie izrakumi Jaunsaules Siliņu kapulaukā.
Agrāk par šāda kapulauka esamību nebija nekādu ziņu. 70. gadu sākumā minētajā vietā sāka būvēt vietējās kopsaimniecības sulu cehu. Būvniecībai paredzētais smilšu uzkalniņš Mēmeles krastā izrādījās seno Zemgaļu kapulauks.
Celtniecība rada postījumus
Pirms sulu ceha uzcelšanas ar buldozeru nolīdzināja tam paredzēto laukumu, tādējādi daļēji izpostot senču apbedījumu vietu. Šur tur redzamajiem sarūsējušu dzelžu gabaliem neviens uzmanību nepievērsa. Arī 1975. gadā atrastas atsevišķas senlietas, rokot atejas bedri tuvējā mežā, taču tās netika saglabātas.
Tikai 1976. gadā, kad, rokot stabu pamatu bedres jaunai piebūvei, atkal parādījās senlietas, ceha vadītājs Lapa tās savāca un nodeva Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam. Tika ziņots Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtam, tad arheoloģijas speciālisti apsekoja postījuma vietu jaunatklātajā kapulaukā. Paredzētās otrās piebūves vietā 1976. gada jūnijā notika nelieli arheoloģiski izrakumi A. Caunes vadībā. Izrakumu gaitā kā palīgstrādnieki piedalījās Jaunsaules pamatskolas audzēkņi.
Izpētītajā kapulauka daļā, kas pārsniedza 50 kvadrātmetru, tika atsegts desmit apbedījumu vietu, viens senlietu depozīts un daudz savrupatradumu no izpostītajiem kapiem. Postījumi bija notikuši jau pirms sulu ceha būvēšanas, jo šī teritorija tikusi izmantota tīrumam. Senie apbedījumi, no kuriem daudzi neatradās dziļāk par 50 centimetriem, tika sapostīti, arot zemi. Tālab daudzas senlietas bija bojātas un izvazātas plašākā teritorijā, nekā tām vajadzētu atrasties.
Atrod vērtīgus priekšmetus
Izpētītie kapi liecināja, ka šeit ir apglabāti senie zemgaļi laikā no 9. līdz 13. gadsimtam. Atklājas, ka šis Jaunsaules Siliņu kapulauks ir vistālāk uz dienvidaustrumiem esošā zemgaļu atdusas vieta. Arheologi izrakumu laikā atsedza gan skeletkapus, gan ugunskapus. Skeletu atliekas tikpat kā nebija saglabājušās, toties dzelzs ieroči un darbarīki, kā arī bronzas un sudraba rotaslietas pētniekiem sniedza daudzas vērtīgas liecības.
Nav zināms, kur kādreiz ir mituši šajā kapulaukā apglabātie, bet skaidrs, ka viņu dzīvesvietas būtu meklējamas tuvākajā apkārtnē.
Atrastās senlietas pierāda, ka atsegtajās apbedījumu vietās senatnē ir guldīti gan vīrieši, gan sievietes, arī bērni. Par seno zemgaļu nodarbošanos liecina atrastie cirvji, kapļi un sirpji. Tika atrasti vairāku veidu šķēpu uzgaļi. Vislielāko senlietu klāstu veidoja dažādu veidu rotaslietas: rotadatas, vairāku veidu saktas, kaklariņķi, gredzeni, aproces, spirāļveida vainadziņi, stikla krellītes un dažādi bronzas piekariņi. Kā retāki importa priekšmeti pieminami divi sudraba piekariņi, kas pagatavoti, izurbjot caurumus arābu monētām. Speciālisti ir noteikuši, ka šīs monētas kaltas Samanīdu dinastijas laikā 10. gadsimtā Samarkandā un Mahamedijā (tagadējā Uzbekistānā), tātad to ceļš līdz Zemgalei ir bijis ļoti tāls.
Depozīts glabājas zem velēnas
Pētnieku interesi piesaistīja arī 30 centimetru zem velēnas atrastais senlietu depozīts. Vienkopus tika atrastas septiņas senlietas, kas tieši nav bijušas saistītas ar kādu apbedījumu. Visi septiņi senie priekšmeti ir rotaslietas, kas bijušas ietītas vilnas audumā (pie dažiem priekšmetiem bija saglabājušās auduma paliekas). Šajā depozītā ietilpa divas sudraba pakavsaktas ar atrotītiem galiem, bronzas spirālgredzens, trīs bronzas saktas ar sudraba platējumu un bronzas piekariņš putna formā. Domājams, ka šis depozīts ir radies kā rituāls ziedojums.
Kā retāks atradums būtu pieminams arī kādā vīrieša kapā atrastais ļoti greznais dzeramā raga bronzas apkalums.
Šis un citi atradumi vēstures pētniekiem sniedz vērtīgas liecības par Jaunsaules iedzīvotājiem, kuri dzīvojuši pirms tūkstoš gadiem.
