Svitenes tautas nams 3. marta vakarā bija pilns sirsnības, gaišu domu, atmiņu un skaņu balsu.
Svitenes tautas nams 3. marta vakarā bija pilns sirsnības, gaišu domu, atmiņu un skaņu balsu.
Kopā ar sviteniekiem bija folkloras kopas «Puduri» no Dobeles, «Dreņģeri» no Codes, «Trejupe» no Bauskas un mūsu rajonā dzīvojošo lietuviešu ansamblis.
Lieli tautas folkloras zinātāji
Folkloras kopai «Svitene» šis ir trešais darbības gads. Tikpat jauna ir tradīcija šajā pagastā pirms pavasara īstās atnākšanas un sējas darbiem godināt tautasdziesmas. Šī gada saieta nosaukums bija «Tautas gara mantu apzināšana, nostiprināšana un glabāšana».
Nomaļā un šķietami klusā pagasta vārds jau 1844. gadā minēts mācītāja Georga Bitnera izdotajā grāmatā «Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes». Krājumā atrodams ap 200 Svitenes un Mežotnes pagastā pierakstītu tautasdziesmu, tikai dažas fiksētas Kurzemē.
Par to stāstīja Māra Vīksna, Latviešu folkloras krātuves speciāliste. Īpaši tika sveikts folklorists un etnogrāfs Jānis Rozenbergs, kurš nesen saņēmis Folkloras lielo balvu par mūža ieguldījumu tautas gara mantu apzināšanā. Gadiem ilgi viņš bijis vērīgākais folkloras kopu klausītājs un vērtētājs. Saņemot ziedus un veltes no folkloras kopām Svitenē, Jānis Rozenbergs atzina, ka lielākā uzslava pienākas tiem, kuri dzied, un katra ansambļa vadītājai dāvināja šokolādes konfekšu kārbu.
Mārai Vīksnai Svitenes pagastā mīt radinieki. «Cik bērnu man dzimis, tik vasaru esmu te dzīvojusi, tās ir bijušas manas folkloras vākšanas ekspedīcijas. Šejienieši ir bijuši ne tikai tautasdziesmu zinātāji, bet arī pasaku un teiku stāstītāji. Viens no viņiem – apkārtnē pazīstamais dakteris Ozoliņš. Bet manas labākās teicējas diemžēl dus Vidukļu un citos apkārtnes kapos. Pavisam nesen viņām piepulcējusies arī Austra Galiņa, kura zināja tik daudz par senajām dienām,» stāstīja Māra Vīksna.
Aicina pierakstīt ziņģes
Folkloras kopa «Svitene» ar Māras Vīksnas gādību tikusi pie lielas bagātības – daudzām tieši šajā pusē pierakstītām dziesmām, kas ir Folkloras krātuves fondos. Pamazām tās iedzīvojas ansambļa repertuārā, dažas skanēja arī 3. martā. Dziedātājiem Māra Vīksna šoreiz pasniedza kopējumus no Dainu skapja bagātībām. Ja Svitenē vēl dzīvojot Tūbu Annas pēcteči, varbūt viņiem būtu interesanti palūkoties, kāds bijis senās teicējas rokraksts.
Kamēr dziesmas «dus» Dainu skapī, tās nedzīvo. Vai šī latviešu gara manta būs vajadzīga tiem, kuri ir jauni pašlaik? Māra Vīksna sacīja, ka zemgalieši nereti esot smaga rakstura un savrupi ļaudis. Varbūt tāpēc Zemgales novadā arī folkloras kopu nemaz nav tik daudz. Katra šāda vienība, īpaši, ja tajā ir iesaistīti arī bērni un jaunieši, kuri tradīcijas turpina, pelna uzslavu. Folkloras pētniece mudināja ne tikai atdzīvināt dainas, tās izdziedot, bet arī censties vākt, pierakstīt ziņģes, pasakas, teikas, nostāstus, uzklausot vēl sastopamos to zinātājus.
Par mudinājumu sanākt kopā, jauko vakarēšanu un viesmīlību īpašs paldies Skaidrītei Kuķalkai, kopu «Svitene» un «Dreņģeri» vadītājai, Svitenes tautas nama vadītājai Valijai Kruļikovskai un Genovefai Lapsai, Svitenes pagasta padomes priekšsēdētājai.
