Seno zemgaļu vēstures pētniecībā joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu.
Seno zemgaļu vēstures pētniecībā joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu.
Nav skaidrs, vai zemgaļi kā etniska vienība ir izveidojušies Latvijas teritorijā vai ienākuši no citurienes. Nav konsekvences arī par to, kas pirms aptuveni 1300 gadiem noticis ar Vidzemes rietumdaļā dzīvojošiem zemgaļiem, jo vēlāk tajā teritorijā atrodami lībiešu arheoloģiskie pieminekļi.
Garums atšķiras
Antropologs Guntis Gerhards ir pētījis Zemgales iedzīvotāju ķermeņa uzbūves pārmaiņas vairāk nekā 1000 gadu laikā. Ir secināts, ka vidējā dzelzs laikmetā (5. – 8. gadsimts) Bauskas pievārtē, Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā, guldīto vīriešu caurmēra garums atšķiras no zemgaļu senkapos konstatētā. Vīriešu vidējais garums Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā 8. gadsimtā ir bijis 173,6 cm, citās zemgaļu atdusas vietās tas pārsniedzis 176 cm. Savukārt sieviešu vidējais garums visos pētītajos kapulaukos ir bijis līdzīgs – aptuveni 160 cm.
Izvirzītas trīs hipotēzes
Vīriešu garumu atšķirībām varētu būt vairāki skaidrojumi. Iespējams, ka tolaik Austrumzemgales (pie tās pieder Bauskas novads) iedzīvotāju etnisko izcelsmi ietekmēja kāda kaimiņu cilts, kuras vīrieši par sievām ņēmuši daiļās zemgalietes. Šai teorijai par labu runā tas, ka vidējā dzelzs laikmeta apbedījumu piedevās ir vērojamas atšķirības. Rietumzemgalē vīriešu kapos sastopamas izkaptis, bet Austrumzemgalē tās nav atrastas. Otra hipotēze balstās uz antropoloģiskajā literatūrā pausto viedokli, ka dažādi nelabvēlīgi apstākļi vīrieša organisma augšanas procesu iespaido daudz vairāk nekā sievietes organismu. Par nelabvēlīgiem apstākļiem uzskata krasas klimatiskās pārmaiņas, saimnieciski ekonomisku krīzi, lielus militārus konfliktus, iedzīvotāju pārapdzīvotību, nepietiekamu uzturu un slimības. Skaidrs, ka krasas klimatiskās pārmaiņas toreiz nevarēja būt vainojamas, jo tad jau līdzīgi ciest vajadzētu arī Rietumzemgalei. Par citiem nelabvēlīgiem faktoriem trūkst konkrētu liecību.
Trešais skaidrojums varētu būt šāds: Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā visvairāk postīti tieši bagātāko vīriešu apbedījumi, līdz ar to tajos apbedījumos nebija saglabājies arī pietiekams daudzums skeleta palieku, ko var izmantot auguma garuma noteikšanai.
Nabadzīgie ir īsāki
Zinātnieki konstatējuši, ka senāk pastāvējusi atšķirība vidējā ķermeņa garumā dažādu sociālo grupu pārstāvjiem. Dižciltīgo vidējais garums parasti pārsniedza zemāko sabiedrības slāņu pārstāvju augumu. Līdz ar to Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā trūkstošie dati par toreizējās sabiedrības «krējuma» garumu varēja samazināt vidējo aritmētisko vīriešu augumu.
Vēlajā dzelzs laikmetā (9. – 12. gadsimts) Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā apglabāto vīriešu vidējais garums bija 175,1 cm, bet sieviešu – 159,8 cm. Minētajā laikā citos Zemgaļu kapulaukos iegūti aptuveni tādi paši rezultāti.
13. gadsimtā, kad Zemgali skāra Zemgales Krusta karu dramatiskās cīņas, turpinājās mirušo apbedīšana agrākajos kapulaukos. Tajā laikā nav vērojamas īpašas pārmaiņas zemgaļu kapu inventārā un auguma izmēros.
Kapulauku izpētes problēmas
Ar 14. un 15. gadsimta kapulauku izpēti Zemgalē ir saistītas vairākas problēmas. Vispirms jāmin fakts, ka minētajos gadsimtos apbedījumu skaits ir ievērojami sarucis. Tagadējā Lietuvā, kur zemgaļu apdzīvotajā teritorijā (tā kaimiņvalstī bija aptuveni tikpat liela kā Latvijā) nav konstatēts neviens 14. un 15. gadsimta kapulauks. Arī Bauskas rajonā ir atklāti tikai daži minēto gadsimtu apbedījumi.
Pastāv teorija, ka pēc seno zemgaļu sīvas pretestības vācu iekarotājiem šis novads vairāk nekā gadsimtu ir bijis neapdzīvots, jo daudzi krituši cīņās, bet atlikušie kopā ar ģimenēm aizgājuši uz Lietuvu. Pēcāk uz šejieni pārvietoti iedzīvotāji no citiem Latvijas novadiem – kurši, latgaļi, sēļi un lībieši. Visticamāk, Zemgale bijusi ļoti reti apdzīvota. Antropologa G. Gerharda pētījumi par Zemgales iedzīvotāju ķermeņa uzbūvi 14. – 18. gadsimtā gūti, izzinot Dobeles, Tērvetes, Saldus un Vadakstes kapsētu. Interesants ir fakts, ka šajos gadsimtos zemgaliešu vidējais augums ir krietni sarucis – aptuveni par 5 cm gan vīriešiem, gan sievietēm. To varētu skaidrot gan ar citu etnisko izcelsmi, gan ar daudzu nelabvēlīgu faktoru iedarbību: kariem, epidēmijām, badu un smagu dzimtbūšanu.
Lai gan mūsdienās neviens nav veicis pētījumu, kurā tiktu noteikti tagadējo zemgaliešu auguma vidējie parametri, tomēr droši var apgalvot, ka mūsdienās ķermeņa garums ir dižāks.
