Daudzi iedzīvotāji un juridiskās personas joprojām ir privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašnieki.
Daudzi iedzīvotāji un juridiskās personas joprojām ir privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašnieki. Viņiem ir svarīgi zināt, ka šie vērtspapīri būs izmantojami līdz pat 2000. gada 31. decembrim. Tā nolēmis Latvijas parlaments 1999. gada 16. jūnijā, pieņemot grozījumus likumā par privatizācijas sertifikātiem, pagarinot to derīguma termiņu. Tie arī nākamgad būs izmantojami zemes, citu nekustamo īpašumu, lielo uzņēmumu, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu privatizācijā.
Visvairāk pirkta zeme un dzīvokļi
Sertifikātu lietošanas termiņa pagarināšana bija nepieciešama galvenokārt gausās dzīvokļu privatizācijas dēļ, īpaši Rīgā un Ventspilī. Pagaidām lēni veikusies arī lielo uzņēmumu privatizācija.
Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka līdz 1999. gada 1. septembrim valstī īpašuma kompensācijas sertifikāti (ĪKS) visvairāk izmantoti zemes iegādei – 1059915,7. Otra populārākā iespēja bijusi uzņēmumu kapitāla daļu (akciju) iegāde, kur izlietots 937011,3 ĪKS. Namīpašumu privatizācijā ieguldīts 359456,1 ĪKS. Tikai 48837 ĪKS izlietoti uzņēmumu un citu īpašumu iegādei.
Sertifikāti, kas iedzīvotājiem piešķirti par nodzīvotajiem gadiem, galvenokārt izmantoti dzīvokļu privatizācijai. Dažas namu pārvaldes Rīgā uzstādīja dzīvokļos aukstā un karstā ūdens skaitītājus, pieņemot maksu sertifikātos. Patiesībā tā bija nedeklarēta sertifikātu uzpirkšana par zemāku cenu. Ļoti daudzi lauku rajonu iedzīvotāji savus sertifikātus pārdevuši, kaut arī to cena nekad nav sasniegusi noteikto nominālvērtību – Ls 28 par vienu sertifikātu. Pagastu centros dzīvokļi bija privatizēti par bijušo kopsaimniecību pajām. Savukārt, mantiniekiem atgūstot vecāku vai radinieku zemes īpašumus, tie nebija jāizpērk.
Likumā noteiktā kārtībā
Latvijas premjers Andris Šķēle septembrī paziņoja, ka 2000. gadā valdība apņēmusies dzēst sertifikātus naudā visām represētajām personām likumā noteiktā kārtībā. Nolemts, ka finansējuma avots būs līdzekļi no privatizācijas gaitā gūtajiem ieņēmumiem. Tas ir gaidīts ilgi, un pašreizējā valdība ir jau trešā, kas sola to nodrošināt pilnībā. Apmaksāti tikšot gan represēto personu privatizācijas sertifikāti, gan īpašuma kompensācijas sertifikāti.
Atbilstīgi likumam «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» līdz 1999. gada 1. septembrim pašvaldības pieņēmušas lēmumus par lauku apvidus zemes kompensācijas sertifikātu dzēšanu. Tie paredz izmaksāt 16,9 miljonus latu 7912 personām. 2,9% pašvaldību pieņemtajos lēmumos konstatētas kļūdas, un tie tiek pārskatīti. Atcelti 238 nelikumīgi pieņemtie lēmumi, kas paredzēja Ls 484513,25 izmaksu. Kompensācija jau izmaksāta 3148 personām, dzēšot 0,2 miljonus ĪKS par 6,7 miljoniem latu. 67 cilvēki, kuriem šī kompensācija piešķirta, pat pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem nav ieradušies bankā pēc naudas.
Valsts kasei nosūtīti saraksti par 1,5 miljonu latu kompensācijas izmaksu 334 personām, atbilstīgi kārtībai, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti.
Tirgū vērtspapīru cena pamazām pieaug
Tiek prognozēts, ka privatizācijas sertifikātu tirgus vērtība varētu celties, ja valdības rīcība nākamā gada pirmajā ceturksnī lielo uzņēmumu privatizācijā būs pietiekami noteikta. Šādu viedokli paudis arī premjers Andris Šķēle. Septembrī ar privatizācijas sertifikātiem veiktais darījumu kopējais apjoms valstī bija 937,32 tūksto- ši sertifikātu (122%, salīdzinot ar augustu). Viena sertifikāta vidējā cena bija Ls 1,67 (augustā Ls 1,54). Septembrī darījumos izmantoti 130,22 tūkstoši īpašuma kompensācijas sertifikātu (88,98% salīdzinājumā ar augustu), vidējā cena Ls 2,72 (augustā Ls 3,01).
Privatizācijā sertifikāti ir līdzvērtīgs maksāašanas līdzeklis
Bauskas rajona Padomes privatizācijas komisija no 1993. gada pieņēmusi lēmumus par pašvaldības īpašuma privatizāciju.
Privatizācijas komisijas locekle, rajona Padomes ekonomiste finansiste, Ligita Dručka «Bauskas Dzīvei» sagatavoja informāciju par to, kādi maksāšanas līdzekļi pielietoti, privatizējot dažādus objektus.
Individuālā uzņēmuma «Magonīte» 1994. gadā privatizētais sadzīves pakalpojumu punkts Iecavā bija pirmais objekts rajonā, kur 50% no vērtības (Ls 11925) varēja maksāt sertifikātos. Tajā pašā gadā SIA «Bērzkalni» privatizēja Bauskas Mežrūpniecības saimniecību un 88% jeb Ls 118362 no kopīgās vērtības tika maksāti sertifikātos. Norēķinoties gan naudā, gan sertifikātos (50%:50%) individuālajam uzņēmumam «Reāls» 1995. gadā privatizācijai nodots bijušais modes ateljē Bauskā. Uz tādiem pašiem noteikumiem Sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas iekārtas privatizējis individuālais uzņēmums «Māksla».
1996. gadā par vienu latu tika privatizēta degvielas noliktava pagrabs Rīgas ielā 52 Bauskā, ko savā īpašumā ieguvis I. Skustais. Savukārt tikai latos (Ls 30099) ticis maksāts SIA «Bauskas klēts» un a/s «Bauskas piens», privatizējot sadzīves pakalpojumu punktu Dārza ielā 16 Bauskā.
Tikai par sertifikātiem 1997. gadā R. Vinogradovs privatizējis pašvaldības uzņēmumu «Bauskas grāmatnīca», kuras vērtība bijusi Ls 46066. 1999. gadā uz šādiem pašiem noteikumiem likvidētā kokapstrādes uzņēmuma pamatlīdzekļus (Ls 21664) Upmalas ielā 7 par sertifikātiem ieguva zemes gabala īpašniece Bauskas Sv. Georgija pareizticīgo draudze.
Pavisam Bauskas rajonā no 1993. gada privatizēti vai nodoti privatizācijai 25 pašvaldības uzņēmumi, kuru kopējā vērtība bijusi Ls 869583,11. No šīs summas 33% samaksāti naudā, 67% – sertifikātos.
Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un ieguldīšana
Līdz 1999. gada 1. septembrim piešķirts 110,4 miljoni privatizācijas sertifikātu:
92,4 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirts 6,5 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu;
2441 tūkstotim iedzīvotāju piešķirts 103,9 miljoni sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, t. sk. 39,2 tūkstošiem politiski represēto personu piešķirts 762,5 tūkstoši sertifikātu.
Latvijas Krājbankā un Latvijas Hipotēku un zemes bankā atvērts 2373 tūkstoši kontu fiziskām personām. Tajos ieskaitīts (emitēts) 108,6 miljoni sertifikātu, t. sk. 6,4 miljoni kompensācijas sertifikātu.
Statūtsabiedrībām atvērtajos kontos uzkrāts 6,3 miljoni sertifikātu, to skaitā: starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos 5,9 miljoni sertifikātu;
kopīgo ieguldījumu fondu kontos 3,6 tūkstoši sertifikātu;
statūtsabiedrību ieguldījumu kontos 90,8 tūkstoši sertifikātu;
speciālajos kontos ir 178,2 tūkstoši sertifikātu.
Fizisko un juridisko personu pagaidu kontos ir 93,9 tūkstoši sertifikātu.
Privatizācijā izmantoti un valsts un pašvaldību uzkrāšanas kontos kopā ieskaitīti 74,3 miljoni sertifikātu (68,4% no emitēto sertifikātu skaita). Visvairāk tie izmantoti:
l namīpašumu (225,3 tūkstoši dzīvokļu privatizācijas objektu) iegādei – 20,2 miljoni sertifikātu;
l uzņēmumu u. c. īpašumu iegādei – 6 miljoni sertifikātu;
l kapitāla daļu (akciju) iegādei – 40,1 miljons sertifikātu, t. sk. akciju iegādei publiskajos piedāvājumos – 34 miljoni sertifikātu;
l zemes (806 tūkstoši ha lauku zemes un 3973,7 ha pilsētu zemes) izpirkšanai – 8 miljoni sertifikātu.
Ekonomikas ministrijas informācija
«Sertifikātu «būšana» ir… krāpšana lielos apmēros»
«Sertifikātu brīvais tirgus bez valsts garantijām ir fikcija un liela mēroga krāpšana.
Piemērs. Par vienu hektāru vidējas kvalitātes zemes tika piešķirti aptuveni pieci sertifikāti, kas naudas izteiksmē ir apmēram Ls 140. Publiskajā piedāvājumā par šādu summu varēja iegādāties četras «Ventspils naftas» akcijas par Ls 35 gabalā. (Par vienu šo akciju 3. novembrī Rīgas Fondu biržā maksāja Ls 0,47, mazāk nekā 2% no ieguldītās summas.) Ar šādiem noteikumiem sertifikātu īpašnieks, kurš iegādājies «Ventspils naftas» akcijas par Ls 35 gabalā, ieguldījumu varētu atpelnīt pēc 500 gadiem…»
A. ŠNĪDERS, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors
(No publikācijas laikrakstā «Zemgales Ziņas».)
