Sestā daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri vai arī reizēm jūtas nepaēduši, liecina Nacionālā vides veselības centra pētījums par vides faktoru ietekmi uz veselību.
Sestā daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri vai arī reizēm jūtas nepaēduši, liecina Nacionālā vides veselības centra (NVVC) pētījums par vides faktoru ietekmi uz veselību.
Pētījumā apkopoti Latvijas iedzīvotāju ikdienas ēšanas ieradumi un to vērtējums, sporta aktivitāšu biežums, slimības, dzīvesveida un darba vides raksturojums un sociālās aktivitātes. Aptaujā piedalījušies 1129 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 75 gadiem.
Konstatēts, ka 13,4% iedzīvotāju jeb astotā daļa izsalkuši jūtas reizēm, bet 3,7% iedzīvotāju – regulāri. Tikai ceturtā daļa – 26% iedzīvotāju – uzskata, ka viņu uzturs ir veselīgs un pietiekams. 57% cilvēku teikuši, ka uzturs ir pietiekams, bet vienmēr nevar iegādāties to, ko vēlētos. To ietekmē cilvēku ienākumi, secināts NVVC pētījumā.
Regulāri izsalkuši mēdz būt cilvēki, kuru ienākumi mazāki par 38 latiem (7,1%), tikai 11,6% iedzīvotāju ar šādiem ienākumiem uzskata, ka viņu uzturs ir veselīgs un pietiekams. Vislabākais uzturs, pēc pašu vērtējuma, ir cilvēkiem ar mēneša ienākumiem virs 151 lata.
Latvijas iedzīvotāji ikdienas uzturā visbiežāk lieto kartupeļus un maizi, kā arī saknes, dārzeņus un piena produktus. Gaļu regulāri ēd 53,9% iedzīvotāju, turklāt vīrieši to dara biežāk nekā sievietes. Visretāk iedzīvotāju galdā nonāk tādi pārtikas produkti kā sēnes, pākšaugi, augļi un graudi – rīsi, griķi. Augļus ikdienā lieto tikai 4,5% aptaujāto, rīsus un griķus – 5,9%, bet sēnes un pākšaugus – 0,3%. Visi aptaujātie, neatkarīgi no ienākumiem, uzturā biežāk lieto gaļu nekā zivis un augļus.
Pētījumā arī noskaidrots, ka pastāv sakarība starp iedzīvotāju veselību un vides faktoru ietekmi uz cilvēku.
