Rekonstrukcijas trešā kārta Bauskas Rātsnamā joprojām nav pabeigta. Telpās nav ne mēbeļu, ne apgaismes ķermeņu. Pašlaik izmantota tikai neliela daļa jaunās ēkas – telpas, kurās iekārtots Tūrisma informācijas centrs.
Pagaidu risinājumam nepiekrīt
Bauskas novada domes deputāti izteikuši vēlmi pēc iespējas ātrāk izmantot pārējo ēku – telpas svinīgajām pieņemšanām un laulību ceremonijām, izstāžu zāli, kā arī kafejnīcu, kas jāiekārto pagrabstāvā.
Deputāts Uldis Kolužs ieteica sagādāt ēkai atbilstīgas pagaidu mēbeles. Viņaprāt, nav pieņemams iedzīvotājiem liegt izmantot šīs telpas līdz rudenim. Jau tagad daudzi interesējoties, kad beidzot Rātsnamā notiks svinīgās laulību ceremonijas. Deputāts Jānis Rumba rosināja ko atbilstīgu iznomāt no Bauskas pils muzeja.
Domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam šādi priekšlikumi nav īsti pieņemami. Arī pagaidu mēbeļu iegādei jārīko konkurss, tādēļ to nevar paveikt ļoti īsā laikā. Vēlāk būtu jādomā, kur pagaidu mēbeles likt. R. Ābelnieks apšaubīja, vai iedzīvotājiem, tostarp jaunlaulātajiem, patiks, ja Rātsnama vēsturiskajās telpās būs neatbilstīgs interjers, rekonstrukcijas mērķis ir izveidot pēc iespējas autentiskāku vidi.
Vēsturiskās mēbeles taisīs no masīvkoka, tās būs roku darbs, bet virtuves un biroja mēbeles – masveida ražojums no kokskaidu plāksnēm. Arī Rātsnama lukturus paredzēts izgatavot pēc vēsturisko apgaismes ķermeņu paraugiem. To taisīšanai izmantos bronzu un vara skārdu. Šis būs individuāls pasūtījums.
Nevajag prasīt eiroremontu
Par Rātsnama autentiskumu, ko uzsver novada domē, «Bauskas Dzīve» saņēmusi iedzīvotāju un deputātu iebildumus – ēkas interjers tiek nosaukts pat par «simtprocentīgu kiču». Uztraucot «plastmasīgi spīdīgās» grīdas flīzes foajē un darbu kvalitāte – saplaisājušās griestu sijas, trešā stāva zālē grīda šūpojoties, turklāt durvis tur esot tālu no autentiskām. Durvju rokturi ir tik asi, ka uz tiem var savainot rokas, stāsta deputāts Mārtiņš Ruža, un par to pārliecinājās arī laikraksta pārstāvji.
Redakcijai adresētajā vēstulē rakstīts: «Īsti nesapratu, kāpēc uz Rātsnama torni durvis ir tikai metru augstas un jāpieliecas, lai tiktu tornī. Trešā stāva telpa virs lielās zāles, kā mums pastāstīja, ir domāta pasākumam līdz 20 cilvēkiem. Tāds skaits apmeklētāju mēs tajā brīdī tur arī bijām, un svārstības, kas radās, pārvietojoties pa grīdu, liek apšaubīt ēkas drošību. Es turklāt esmu dzirdējis, ka Rātsnama tornis nemaz neatrodas uz nesošās sienas…»
Būvniecības speciālists Andrejs Bubinduss nepiekrīt, ka Rātsnams ir kičs, lai gan pienācīgam izpildījumam pietrūcis naudas: «Nevar samaksāt par zaporožecu un vēlēties mersedesu.» Pienācīgi izturētas sijas, kaltētas piecus – septiņus gadus, Čehijas Morāvijā varot nopirkt par septiņas reizes lielāku summu, nekā tā bija iedalīta, tomēr arī šīs sijas nav sliktas. Plaisas neredzētu, ja aplīmētu brusas ar koka šablona griezumu imitācijas dēļiem, tomēr tā 17. gadsimtā nedarīja. Nevajag te prasīt eiroremontu, uzsver celtniecības un re-
staurācijas eksperti.
Celtniekiem uzspiestā prakse
Melnā un baltā marmora flīzes – oriģināli, nevis imitācija no Ķīnas – maksā Ls 75 – 150 m2, un tas esot par dārgu, lai iekļautos projekta izmaksās. Tāda ir vispārpieņemta prakse Latvijā, kuru uzspiež būvniekam, saka lietpratēji.
Par trešā stāva telpas izveidi bēniņos būvniecības speciālisti teic: «Pati ideja siltināt jumtu un izmantot bēniņus Rātsnamā pie šādas izbūves, tuvinot autentiskai, ir nevis kičs, bet domes iegriba. 16. – 18. gadsimta būvēs jumtu nesiltināja, tas nodrošināja ventilēšanu, bet siltināja starpstāvu.»
Rātsnama tornī grupu ekskursijas nedrīkst rīkot. Tas nav iespējams, jo tur ir šaurība, un autentiski tornis paredzēts tikai vienam cilvēkam – zvaniķim. Tālab turp var nokļūt pa zemām, neērtām durtiņām un lūku. Apmeklētājiem te jākāpj pa vienam un jādomā par 17. gadsimtu…
Neelpo un iet postā
Lai novērstu bažas par drošību Rātsnamā, Bauskas novada domes vadība bija uzaicinājusi to izpētīt un novērtēt būvinženieri, būveks
pertu un restauratoru Sergeju Meierovicu, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāju Elvīru Mantrovu, valsts inspektori Mārīti Putniņu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhitektūras daļas eksperti Ingūnu Kokinu.
Ar drošību namā viss ir kārtībā, apliecina eksperti. Trešajā stāvā bēniņos izbūvētajā telpā, ko paredzēts izmantot vēsturiskām un citādām ekspozīcijām, grīda mazliet šūpojas, jo dēļi izkaltuši. Vienkāršs būvnieka ieteikums – ir jāizņem un jāpārdzen naglas. Turklāt šādā telpā ugunsdrošības noteikumi paredz – te vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk nekā desmit cilvēku. Tātad plaši izstāžu atvēršanas svētki te nenotiks. Pārāk lielas izmantošanas iespējas un jēgas telpai, kas nodēvēta par «domes iegribu», vērtētāji neredz.
Tornis ir drošs, un konstrukcija balstās tur, kur tai jābalstās. S. Meierovics akcentē zibens novedēja risinājumu Rātsnamā, kāds uzstādīts pirmoreiz Latvijā – tā ir iekšējā zibensnovadīšanas sistēma ar kabeli, ievesta no Vācijas. Tā panāk gan drošību, gan nebojā skatu.
Lielākā nelaime Bauskas Rātsnamam ir neapdzīvotās telpas – to vairākas reizes uzsver S. Meierovics. «Ja te nedzīvo, nams neelpo un iet postā. Jau tāds «džeks» kā Mikelandželo par to rakstījis,» teic būvniecības eksperts.
Speciālists iesaka ēkā nodrošināt mazāku temperatūru, jo ārpusē esošais aukstums un mitrums meklē ceļu iekšup, tālab pagrabstāvā vienā sienā jau sāk parādīties mitrums.
Mēbeļu gatavotāju paziņos
Rātsnama atvēršanai sabiedrības lietojumam «iegriezusi» gan valstī esošā iepirkumu sistēma, gan vairākas neveiksmīgas sakritības, piemēram, pašvaldību vēlēšanas pērnvasar, kā arī šogad sākumā konstatētās kļūdas valsts iestāžu datubāzu darbībā, kas liedza laikus pārbaudīt uzvarētājfirmu vēsturisko mēbeļu būves konkursā.
Bauskas novada domes speciālisti no pieredzes var teikt – iepirkuma procedūras Latvijā ātrāk par sešiem mēnešiem nenotiek, un bieži vien pats būvniecības vai citu darbu process norit daudz īsākā termiņā.
Kā «Bauskas Dzīve» noskaidroja novada domē, Rātsnama vēsturisko mēbeļu izgatavošanai iepirkuma konkurss noslēdzies, pieteikušās bija divas firmas, un uzvarētājs kļūs zināms šonedēļ.
Deputāti 30. janvārī domes sēdē nobalsoja par konkursa izsludināšanu vēsturisku apgaismes ķermeņu piegādei, kā arī par 193 227 eiro aizņēmumu interjera aprīkojuma iegādei. Rātsnamā vēl jānopērk biroja, virtuves, kā arī vēsturiskās mēbeles, vēsturiskie un mūsdienu apgaismes ķermeņi. Iepirkumam un pasūtījumu izgatavošanai raiti ritot, visu vajadzīgo varētu sagādāt līdz šī gada novembrim. Domes iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis gan šo termiņu atzina par ļoti optimistisku.
UZZIŅAI
Bauskas Rātsnams
Valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas pašvaldībai kā īpašniecei uzliek pienākumus ēkas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Rātsnama telpas tiks papildinātas ar vēsturiskām mēbelēm, apgaismes ķermeņiem, interjera priekšmetiem u. c.
Rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta īstenotas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā «Bauskas vēsturiskā centra atjaunošana jaunu tūrisma produktu attīstībai», savukārt trešās kārtas darbi pašvaldībai bija jāveic par saviem līdzekļiem.
Būvdarbi Rātsnamā sākti 2010. gada oktobrī.2011. gada 28. decembrī Rātsnams nodots ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas 2. kārtas. Pieejamas 1. stāva telpas, kur atrodas Bauskas tūrisma informācijas centrs. Otrās kārtas projekta izmaksas bija 470 600 latu, tai skaitā ERAF līdzfinansējums – 399 821 lats.
Rekonstrukcijas trešajā kārtā paredzēts izlietot 548 723 eiro. No tiem 355 496 eiro jau iztērēti būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai. Atlikušo summu – 193 227 eiro – plānots izmantot interjera, tostarp vēsturisko mēbeļu un apgaismes ķermeņu, izgatavošanai.
Bauskas Rātsnams celts 17. gadsimta sākumā, līdz 1740. gadam tas bija lielākais Kurzemes un Zemgales hercogistē un viens no lielākajiem toreizējā Latvijas teritorijā.
Avots: Bauskas novada dome.
