Vecumnieku novadā gan Bārbeles pagasta piensaimnieki, gan lopkopji Vecumniekos un Vallē sākuši zāles pļauju un zaļbarības gatavošanu.
Otro zaļbarības bedri šonedēļ liek piena fermā, kur kopīgi strādā Rusiņu un Mediņu ģimenes saimniecībās «Vērdiņi» un «Silavēji». Kopumā te jānopļauj ap 100 ha zālāju, vienai bedrei vajadzīgi 20–30 ha.
Bedrē izdevīgāk
Valdis Rusiņš «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Lielajās pļavās nopļaujam, sagrābjam un pildām zāli bedrēs. Mazākās platībās to tinam plēves rulonos, jo tas ir dārgāk. Vienas bedres pielikšanai vajag divas dienas, ja tehnika nepieviļ. Kopā ar pļaušanu paiet četras dienas, kamēr krājums gatavs.»
Pēc pirmās pļaušanas ziemas krājumiem vēlāk paredzēta vēl viena, bet fermas tuvējās pļavās lopi ganās, tur pļaut nenākas. Bārbeliešu fermā lopu pamatbarība ir zāle, kukurūzu pieliekot nedaudz rudenī. Piedevās ir milti, rapsis un mikroelementi, kā arī kombinētā barība vasarā, skaidro saimnieks.
Anitas Smilškalnes saimniecībā «Madaras» pļaušanu plānots sākt nedēļas beigās: «Sausā laika dēļ nav pietiekami paaugušas apakšējās zāles. Mūsu pusē nebija lijis trīs nedēļas, jāpagaida, kamēr zāle vairāk nobriest.»
Taisa sieru
Kurmenes pagasta bioloģiskās saimniecības «Zālītes» saimnieks Ilgonis Mašinskis «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka šaipusē zāli vēl nepļauj, taču viņa veterinārajā pārraudzībā esošajās bioloģiskajās saimniecībās piena ražošana turpinās.
«Neviens gotiņas nav likvidējis, kaut arī viegli neiet. Taču kredītu mums nav, dzeram un dodam kaimiņiem paši savu pienu, taisām sieru, tas ir ļoti vērtīgs produkts. Atlikumu nododam Jēkabpils pārstrādātājiem, kaut arī cena mazajiem ražotājiem nokritusies līdz smieklīgumam – otro mēnesi 12 centi par kilogramu. Lielākie ražotāji saņem 18 centus, bet runas, ka bioloģisko pienu varētu nodot par 30 centiem kilogramā, neskan patiesi. Mēs esam paēduši un grūto laiku pārlaidīsim, jo atbalsta maksājumus saņemam. Vai pēc vecākās paaudzes jaunie pārņems saimniecības, nav zināms,» smaidot saka Ilgonis.
Šonedēļ zāli sāk pļaut saimniecībā «Liepas», kur piena ražošanas virziens pērn likvidēts, audzē gaļas lopus. Īpašnieks Agris Veide stāsta: «Nule Sēlijā braucot redzēju, ka daudzviet siens jau satīts ruļļos, bet mēs vēlamies pagūt zāli izžāvēt. Pļaušanai laika vēl pietiek, gribam savākt nobriedušu, vērtīgu barību. Vecumnieku novadā saimnieki sadarbojas – ja kādam salūst tehnika, cits izpalīdz.»
Lēmēju atbildība
«Liepās» audzē gaļas lopus, kas noēd ap 120 ha zālāju, jānopļauj 70 ha. Zāli skābsienam tin ruļļos 30–40 ha platībā, pārējo vāc kā sienu. «Zāle ir mūsu lopu vienīgā barība, tikai nedaudz nobarojamiem buļļiem spēkbarību iedodam,» skaidro A. Veide.
Vērtējot piensaimnieku situāciju, Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvis A. Veide teic – tā nemainīsies tuvākā pusotra gada laikā, jo Krievijas tirgus uzreiz neatgriezīsies, pat ja atcels ierobežojumus.
A. Veide pārliecināts, ka krīze ir lēmēju atbildība gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Bija zināms – kad atcels kvotas, pie pārprodukcijas cenas kritīs, tāpēc vietējiem politiķiem bija laikus jāpieņem lēmums, kas pareizi veido biznesa vidi. Atbalstu joprojām piešķir, bet tas nelabo iepriekš pieļautās kļūdas. Latvijā zemnieki tikai čīkst, bet citās valstīs zemnieki protestē ļoti aktīvi un joprojām nav neko panākuši.
A. Veide skaidro: «Pēc piena virziena likvidēšanas turpinu ražot gaļu, tomēr, ja nav savas pārstrādes, perspektīvas nav ļoti cerīgas.
Graudu audzētājiem ir vieglāk, tomēr daudzām saimniecībām jāprot izdzīvot un vienlaikus attīstīties. Mājražošana ar tiešo tirdzniecību ir ļoti liela slodze ģimenei, lai nopelnītu iztiku. Eiropas atbalsts palīdz īslaicīgi, bet pēc tam viss jānodrošina ar pašu līdzekļiem.»
