Kurmenes zemnieks MĀRIS VINOGRADOVS stāsta par pagājušo nedēļu.– Ja dzīvo laukos, kop zemi un turi lopus, tad brīvdienas, atvaļinājums un garu svētku svinēšana jāaizmirst. Neatliekami pienākumi vieni un tie paši katru dienu. Vienmēr ir darāmais, toties nav jāžēlojas, ka nav, ko ēst.Pirmdien vāloju pirms Līgo svētkiem nopļauto. Cerēju, ka saulainajā Jāņu dienā labi pažuvušais siens būs vedams šķūnī. Nekā! Salija. Visu nedēļu starp lietusgāzēm to grozīju, ticot, ka nebūs sapuvis. Bet vēl jau viss nav nopļauts, ceru, ka jūlijā būs vairāk saulainu dienu. Otrdiena. Lopi ganībās, pie mājām tikai divas slaucamas govis. Mēs turam ragu lopus – govis, teļus, buļļus –, ir arī trīs zirgi, kuri nelielā saimniecībā ļoti noder. Trešdien dārzā nolasījām zemenes, vārījām ievārījumu, viss smaržoja pēc vasaras. Jāravē dārzs, nezālēm mitrums pa prātam. Līdzās mūsu mājām ir mežs, redzētas pirmās gailenes, bet nav bijis laika pasēņot. Vakaros cenšos paskatīties televīzijā raidīto Eiropas čempionāta spēli futbolā.Ceturtdien braucu uz Bausku, bija jākārto lietas Valsts ieņēmumu dienestā. Sabojājās siena vālotājs, tas steidzami jāsalabo. Piektdien grozīju sienu un veicu citus ikdienišķus darbus. Pēcpusdienā abi ar dzīvesbiedri pucējāmies un posāmies uz Kurmeni, baznīcā notika Pēterdienas dievkalpojums. Krustdēls Matīss saņēma iestiprināšanas sakramentu, tas ir svarīgs brīdis, mums bija jābūt klāt. Pēc tam citi posās Pēterdienas ballei, bet mēs devāmies atpakaļ pie lopiem.Sestdien savācām un ievedām sienu. Braucām apsveikt pazīstamu Pēteri. Viņš dzīvo tepat netālu, Mēmeles otrā krastā, bet jau Lietuvā.Svētdien pļāvu zāli sienam. Klausījos laika prognozi – atkal naktī solīja lietu. Ir nu gan vasara! Kā izžāvēt sienu?
