Kāda māte (nebūt ne dzērāja vai klaidone, no vīra šķīrusies), dzīvojot laukos, viena cenšas audzināt savus piecus bērnus.
Kāda māte (nebūt ne dzērāja vai klaidone, no vīra šķīrusies), dzīvojot laukos, viena cenšas audzināt savus piecus bērnus. Vecākajai meitenītei ir astoņi gadi un viņai jau vajadzēja uzsākt skolas gaitas. To apzinās gan māte, gan bērns, bet… nav par ko nopirkt skolai nepieciešamās lietas. Tomēr šī māte ir pārliecināta, ka viņa savas problēmas atrisinās. Sievietei ir sava izdzīvošanas stratēģija.Viņa gaida sestā bērna piedzimšanu, lai, saņemot pūriņa naudu, pirms un pēcdzemdību pabalstu, sagādātu vecākajai meitai skolas piederumus, apģērbu un nopirktu malku nākamajai ziemai. Gaidāmais mazulis šajā ģimenē tiek uztverts gandrīz kā eņģelis, jo tas gādās, lai viņi visi izdzīvotu līdz jaunam pavasarim…
Pagājušajā gadā vienā no Latvijas rajoniem ar šo sievieti sastapušies socioloģiskās aptaujas veicēji. Pētījuma mērķis bija novērtēt vīriešu un sieviešu dzīves kvalitāti. Diemžēl iegūtie dati, aptaujājot vairākus sim- tus ģimeņu, parādījuši, ka, pre- tēji apgalvojumiem par dzīves augšupeju, dominējošā tendence lielākajai daļai mūsu valsts iedzīvotāju joprojām ir nabadzība. Turklāt šai nabadzībai esot sievietes seja, jo valsts ekonomiskās un sociālās problēmas visvairāk ietekmējušas sievietes, mātes, līdz ar to – ģimenes un bērnu dzīvi. Filozofijas un socioloģijas institūta socioloģe Ilze Trapenciere par šajā pētījumā gūtajiem secinājumiem stāstīja 7. maijā Rīgā notikušajā konferencē «Sievietes un mediji».
Socioloģe Ilze Trapenciere stāstīja, ka minētais pētījums pierādījis – dzīves cīņā sieviete bieži paliek viena ar saviem bērniem. Vīrieša loma (ja viņš ir) ļoti daudzās ģimenēs ir instrumentāla – uz ārpusi vērsta, galvenokārt pārstāvot sevi kā personu un veicot pienākumus darbā. Sieviete visbiežāk veic to pašu, tomēr viņas galvenais pienākums un uzdevums ir nodrošināt arī ģimenes praktisko funkcionēšanu, bērnu audzināšanu, kopšanu un ar to saistītos pienākumus. No vienas puses tas tiek uzskatīts par svarīgu, no otras – par nenozīmīgu (dabas piešķirtu) dzīves daļu, turklāt pēdējā vērtējuma autori visbiežāk ir vīrieši, kuri mājasdarbos piedalās, labākajā gadījumā, iznesot miskasti… Ja vīrietis gūst panākumus biznesā, to uzskata par normu, ja šajā jomā veiksmīga ir sieviete, to joprojām uzskata par izņēmumu.
Salīdzinot ar strādājošu vīriešu pamatienākumiem, izrādās, ka strādājošas sievietes Latvijā vidēji tomēr nopelna mazāk. Tas izskaidrojams ar to, ka sieviete biežāk nekā vīrietis gatava strādāt jebkuru, pat mazākatalgotu darbu. Arī veselība ir sava veida materiālais resurss, un ieilgusi dzīvošana stresa situācijā, neziņa un nedrošība par tuvāko nākotni atstāj iespaidu uz veselību. Tāpēc ceturtā daļa aptaujāto sieviešu virs 35 gadiem atzinušas, ka viņu veselība ir slikta, turklāt pašreizējā situācijā ļoti grūti atlicināt naudu ārstēšanās vajadzībām. Līdz ar to viņas zaudē arī darba meklējumos.
Kopumā mūsu sabiedrībā sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Tomēr tieši viņas gan uz ielas, gan mājās un ģimenē ir vairāk apdraudētas. Daudzas sievietes jūtas izolētas, neinformētas, nezina, kam lūgt palīdzību, pabalstu.
