Manā rīcībā nonākusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika par pērno gadu. Izvērtējot to, jāsecina, situācija kļūst arvien sliktāka. 2005. gadā Bauskas rajonā reģistrēti 155 ugunsgrēki, turpretī pērn to skaits sasniedzis 334.
Manā rīcībā nonākusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika par pērno gadu. Izvērtējot to, jāsecina, situācija kļūst arvien sliktāka. 2005. gadā Bauskas rajonā reģistrēti 155 ugunsgrēki, turpretī pērn to skaits sasniedzis 334. Tātad ir dedzis divas reizes vairāk. Liesmas “aprijušas” vairāk nekā 105 tūkstošus latu. Ugunī izdzisa sešu cilvēku dzīvība. Atbilstīgi apdzīvoto vietu lielumam, visvairāk sarkanais gailis plosījies Iecavā (75 ugunsgrēki), Bauskā (65), Vecumniekos (49). Neko jaunu statistiķi neuzrāda arī ugunsgrēku iemeslu analīzē. Visbiežāk nelaime izcēlusies kūlas un salmu dedzināšanas dēļ. Pērn rajonā reģistrēti 130 šādi ugunsgrēki. Vairāk nekā simt gadījumos liesmas kļuvušas nevaldāmas tad, kad saimnieki neuzmanīgi rīkojušies ar uguni. 23 reizēs aizdegšanās notikusi, nepareizi iebūvējot vai ekspluatējot apkures ierīces.
Valsts mērogā šie skaitļi ir vēl iespaidīgāki. Pērn Latvijā reģistrēti 16 295 ugunsgrēki. Tas ir par 84 procentiem vairāk nekā 2005. gadā. Liesmās gāja bojā 235 cilvēki. Visvairāk darba glābējiem bijis tieši kūlas un salmu dedzināšanas laikā. Pēdējos piecos gados no aprīļa līdz jūlijam glābējiem visvairāk nācies steigties slāpēt liesmas uz laukiem un tīrumiem. Pērn valstī kūlas ugunsgrēkos bojā gājuši seši cilvēki, nopostītas 472 ēkas.
Skaitļi ir iespaidīgi negatīvā nozīmē. Atliek vien cerēt, ka šogad situācija varētu būt labāka. Bet ar cerību jau vien no ugunsnelaimes neizvairīsies. Tālāk atstāstīšu kādu gadījumu, kas risinājās šī gada sākumā Bauskā, kādā vecpilsētas koka mājā. “Pie manis iesteidzās kaimiņiene, kliegdama, ka viņas dzīvoklī izcēlies ugunsgrēks. Sieviete bija satraukusies ne pa jokam. Devu viņai telefonu, lai zvana ugunsdzēsējiem. Pats pa to laiku paņēmu putu ugunsdzēšamo aparātu un steidzos uz kaimiņienes dzīvokli. Putas raidīju liesmām gar malām, tādējādi cenšoties ierobežot uguns izplatīšanos. Putu nebija daudz, tomēr uguns tika savaldīta. Tad jau arī pēc pāris minūtēm klāt bija dzēsēji. Viņi tā arī atzina, ka mana pirmā reakcija bijusi pareiza. Ja mājās nebūtu ugunsdzēšamā balona, diezin vai dzīvokli būtu izdevies saglābt,” secina vīrietis.
Par šo gadījumu uzzināju no kāda baušķenieka, kuram putu dzēšamais aparāts bija saglabājies mājās no seniem laikiem. Par laimi, īstajā brīdī tas atradās pa rokai, bija arī darba kārtībā. Tagad vīrietis dzīvokļa glābēju aiznesis uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības kantori, kur to viņam no jauna uzpildījuši ar putām.
Sarkanais liesmu slāpētājs nemaksā dārgi, tādam vajadzētu būt katrā mājā un dzīvoklī.
