Siltuma patērētājiem pagājusī ziema bija patīkama – naftas cena būtiski nemainījās, laiks bija siltāks nekā parasti un bija jāmaksā mazāk.
Dažu namu iedzīvotāju izdevumi bija krietni mazāki par pārējiem, jo Bauskā, Iecavā, Pilsrundālē un Saulainē pabeigti vairāki ēku siltināšanas projekti.
Līdz zaudējumiem
Pagājušajā apkures sezonā vidējā gaisa temperatūra bija +4 grādi – par 3,4 grādiem augstāka nekā iepriekšējā ziemā. Vidējais apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums uz vienu kvadrātmetru daudzdzīvokļu ēkās, kurām enerģijas izlietojumu uzskaita un maksu aprēķina SIA «Bauskas siltums» abonentu daļa, samazinājās no 163,06 kilovatiem kvadrātmetrā 2012./2013. gada apkures sezonā līdz 142,17 nule aizvadītajā sezonā. Vidējā mēneša apkures maksa uz vienu kvadrātmetru samazinājās no 0,71 lata (1,01 eiro) līdz 0,64 latiem (0,91 eiro) bez pievienotās vērtības nodokļa. Tā liecina informācija SIA «Bauskas siltums» mājaslapā internetā.
Mazāk siltumenerģijas patērējuši arī Rundāles novadā. 2012./2013. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim Pilsrundālē patērēja 1995,61 megavatstundu siltuma, bet 2013./2014. gada sezonā – 1712,57 megavatstundas, informē Rundāles novada komunālā dienesta vadītājs Ivars Čerļenoks. Vēl lielāks ietaupījums saulainiešiem: 2012./2013. gadā – 2302,58, 2013./2014. gadā – 1862,93 megavatstundas. Rundālē patēriņš sarucis par 14 procentiem, Saulainē – par 19 procentiem.
Mazāki tēriņi par apkuri bijuši Vecumniekos. «Apkures patēriņš salīdzinājumā ar citiem gadiem bija mazāks. Uzņēmuma ieņēmumi līdz ar to niecīgāki. Jāatzīst, ka siltās ziemas dēļ uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» informē SIA «Mūsu saimnieks» galvenā grāmatvede Aija Kotāne.
Samazinās soda naudu
Pašvaldības kapitālsabiedrība «Iecavas siltums» šoziem pārdevusi par trešdaļu mazāk siltuma nekā iepriekšējā 2012./2013. gada sezonā, «Bauskas Dzīvi» informēja uzņēmuma pārstāvis Andis Kaspars. No biogāzes stacijas «Iecava Agro» iepirkts par 10% mazāk siltumenerģijas nekā pirms gada.
Parādu apjoms palicis nemainīgs – maijā tas ir 380 000 eiro kopā ar kārtējiem izrakstītajiem rēķiniem par iepriekšējo mēnesi. Lielākā viena nemaksātāja sakrātā summa ir ap 7000 eiro, atklāj A. Kaspars.
«Iecavas siltums» plāno tuvākajā nākotnē samazināt kavējuma naudas procentu apmēru, lai mudinātu cilvēkus nekrāt parādus, stāsta uzņēmuma jurists. «Ar visiem parādniekiem strādājam individuāli. Maksātspēja ir uzlabojusies, aicinām noslēgt vienošanos par parādu atmaksu, lai tas būtu izdevīgi gan «Iecavas siltumam», gan parādniekam, novērtējot viņa finanšu stāvokli. Aicinu visus parādniekus pašiem nākt un vienoties par parāda atmaksu, lai izvairītos no riska zaudēt dzīvokli,» uzsver A. Kaspars.
Jurists pastāstīja, ka pēc «Iecavas siltuma» iniciatīvas Iecavā notikušas ap desmit parādnieku dzīvokļu izsoles: «Daudzi iedomājušies, ka banka ir priekšā, tāpēc komunālo pakalpojumu sniedzējs dzīvokli neatņems. Taču pēc likuma mums ir tiesības piedzīt parādus šādā ceļā. Siltumražotājs gan naudu neatgūst, jo hipotekārais kredīts parasti ir lielāks, bet mēs iegūstam maksātspējīgu klientu – jauno dzīvokļa īpašnieku.»
«Kopumā uzņēmuma bilance ir pozitīva, finanšu gads pabeigts ar peļņu,» skaidro siltumražotāja pārstāvis, «tā novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, turklāt līdz sākotnējai vērtībai bija jāpaceļ iepriekš samazinātais pamatkapitāls.»
Ievērojama atšķirība
Siltuma kopējo patēriņu samazinājusi ne tikai ziema, bet arī māju siltināšana. I. Čerļenoks piedāvā salīdzināt divas Rundāles novada
104. sērijas ēkas – nerenovēto «Zemzari» un siltināto «Saulaine 23». «Zemzari» 2012./2013. gada apkures sezonā patērēja 23,08 megavatstundas siltuma, «Saulaine 23» – 17,51 megavatstundu. Aizvadītajā apkures sezonā atšķirība vēl lielāka: «Zemzari» – 20,33, «Saulaine 23» – 12,74 megavatstundas.
Bauskā vērojama līdzīga situācija. No SIA «Vides serviss» apsaimniekotajām ēkām, kurām siltumu piegādā SIA «Bauskas siltums», vismazākais enerģijas patēriņš ir nesen uzbūvētajai un siltinātajai daudzdzīvokļu ēkai un Bauskas 2. vidusskolas piebūvei Dārza ielā 9. Patēriņš uz kvadrātmetru – 75,52 kilovatstundas. No 66 ēkām, kas uzrādītas bauskassiltums.lv mājaslapā atrodamajā sarakstā, 25 patērēja vismaz divreiz vairāk siltuma nekā māja Dārza ielā 9.
«Ziema bija neraksturīgi silta. Tikai viens īsts apkures mēnesis. Tāpēc esam vēl ekonomiskāki. Pirmajā gadā ekonomija bija 30 procenti, pēc tam – 42 un 43 procenti. Tagad siltuma patēriņš ir vēl par 10 procentiem mazāks. Iepriekšējais gads parādīja īsto ietaupījumu, jo ziema bija aukstāka nekā aizvadītā,» tā dzīvokļu īpašnieku biedrības «K3» valdes loceklis Jānis Mičulis.
Baušķeniece Ingrīda Liepa nesen aizstāvēja kvalifikācijas darbu «Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas pasākumu organizēšana». I. Liepa vadīja Pļavu ielas 8. mājas renovāciju un šogad vada Ceraukstes ciema Līvānu ielas 1. ēkas renovāciju. Viņa stāsta, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu pērn Pļavu ielas 8. māja patērēja par 42,67 procentiem mazāk siltumenerģijas.
Taupīs vēl vairāk
Gan Kareivju ielas 3. nama, gan Pļavu ielas 8. mājas iedzīvotāji nebūt nav apstājušies ēku energoefektivitātes uzlabošanā. Viņi domā, kā vēl ietaupīt.
Viens no strīdus punktiem parasti ir siltuma uzskaite. J. Mičulis tomēr ir pārliecināts, ka vajag siltuma uzskaites ierīces – alokatorus, ko nolasa attālināti. «Alokators ir instruments, kas parāda, cik reāli esi ieekonomējis, un ļauj apzināties, ka varēsi maksāt mazāk. Ja sadalīs maksājumus proporcionāli kvadrātmetriem, nebūs motivācijas ekonomēt. Pietiks vienam atvērt logus, attaisīs arī citi,» domā J. Mičulis. Lielākie strīdi ir par sadalījumu starp dzīvokļa privāto un mājas kopējo patēriņu. Kareivju ielā 3 proporcija mainīta – 40 procenti no maksājuma ir mājas kopējais patēriņš, 60 procenti – privātais. J. Mičulis atzīst, ka ir iedzīvotāji, kas apkuri ziemā neieslēdz. «Ir vismaz trīs tādi dzīvokļi. Viņiem pietiek ar kaimiņu sienu un stāvvadu siltumu. Pirms siltināšanas maksāja 100 eiro par apkuri, tagad – 15. Daļa taupa uz kaimiņu rēķina, un citi ieguvumu nejūt, jo jāsilda apkārtējie dzīvokļi,» secina J. Mičulis. Viņš uzskata, ka proporcija vēl vairāk jāizlīdzina – vismaz 50:50.
Kareivju ielas 3. mājas iedzīvotāji plāno vēl vienu līdzekļu taupīšanas pasākumu – šoreiz uz ūdens rēķina. Ik pa brīdim kāds neuzrāda reālo ūdens patēriņu, un tas rada kopējā skaitītāja un atsevišķo datu starpību, kas jāapmaksā visiem. Tiek domāts par iespēju nolasīt datus attālināti. Pļavu ielā 8 jau attālināti nolasa alokatoru, siltā un aukstā ūdens datus. «Lapiņas vairs nemetam,» teic I. Liepa.
Pilnā sparā rit Plūdoņa ielas 58. mājas Bauskā un Līvānu ielas 1. mājas Ceraukstē siltināšana. Jaunas renovētās ēkas ir arī Iecavas un Rundāles novadā. Vienīgi Vecumnieku novadā nav nevienas renovētas privātās daudzdzīvokļu mājas.
