Lauksaimniekiem katrs pavasaris ir citādāks, katru reizi jārod risinājums kādai problēmai. Šajā gadā vajadzīga izšķiršanās, kā rīkoties ziemāju laukos.
Lauksaimniekiem katrs pavasaris ir citādāks, katru reizi jārod risinājums kādai problēmai. Šajā gadā vajadzīga izšķiršanās, kā rīkoties ziemāju laukos.
Kopā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas speciālistiem “Bauskas Dzīve” šīs nedēļas sākumā aplūkoja graudaugu platības SIA “Uzvara-Lauks”.
Vajadzēs pārsēt
Šai sabiedrībai ziemāju sējumi aizņem 2600 hektāru, precizē agronome Vizma Valterāne. Viņas ilggadējā pieredze ļauj izdarīt secinājumus par pavasara īpatnībām. Galvenā ir šāda – labāk pārziemojušas tās graudaugu platības, kas sētas vēlāk. Spilgts piemērs tam ir lauks, kur viena daļa sēta ap 10. septembri, otra, iegūstot papildu nomas platības, tā paša mēneša beigās. VAAD vecākā inspektore Aija Čonka šo faktu raksturo konkrētāk: “Redzams, ka pirmajā sējumā augi attīstījušies ļoti labi, izmantojot augsnē uzkrājušās barības vielas. Viss spēks ir patērēts rudenī un siltajā ziemā. Tādējādi pēc pagājušajā un šī gada sākumā ieilgušā veģetācijas perioda ziemājiem vairs neizdevās atgūties pēc februāra sala. Nav jēgas gaidīt. Nešaubīgi, ka šis lauks ir jāpārsēj.”
Ik pa brīdim V. Valterānei pa mobilo telefonu jāatbild uz jautājumu, vai ir iespēja nopirkt vasarāja sēklu. Izrādās, pieprasījums pēc tās ir lielāks nekā piedāvājums. Pēc tā vien var secināt, ka daudzviet zemnieki paredz pārsēt ziemāju laukus. Agronome bilst: “Kā par brīnumu, rapši gan ir labi pārziemojuši, par tiem nav jāuztraucas.”
Svitenes pagasta zemnieks Modris Villa arī nodarbojas ar sēklaudzēšanu. Viņaprāt, ziemāju sējas termiņus pēc divām nenormālajām ziemām, kad vienā bija stiprs kailsals un otrā neparasti ilgs siltums, nevajadzētu mainīt.
Cietusi aptuveni trešdaļa
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas inspektors Jānis Miglāns, ņemot vērā apsekojumos redzēto, lēš, ka aptuveni viena trešdaļa graudaugu sējumu ir cietuši pagājušā gada neparastajā ziemā. Kā rīkoties? Nevienam nevar sniegt konkrētu atbildi, jo katrā laukā situācija var būt atšķirīga. Vizuāli sējumi izskatās pelēcīgi, taču, izraujot augus, var saskatīt, ka tie dzen saknītes – tātad ir dzīvi. Taču pašreizējie laika apstākļi, kad naktīs temperatūra pazeminās līdz mīnus grādiem, dienā paceļas un turklāt augsne ir sausa, nedod garantiju par šādu sējumu pietiekami labu attīstību. “Vajadzīgs mitrums un siltums, lai šādi sējumi saņemtos,” spriež agronomi. Tādēļ saimniekiem rūpīgi jāizsver, kur dot slāpekļa virsmēslojumu, jo nav vērts to tērēt laukos, kur maz cerību iegūt labu ražu.
Sēklas var nepietikt
Pēdējos gadus liela uzmanība tiek pievērsta arī graudaugu šķirņu izvēlei, ievērojot gan labības pircēju izvirzītās kvalitātes prasības, gan citus kritērijus, piemēram, ražas vākšanas secību. Svitenieks M. Villa atzīst, ka ideāli pārziemojusi vecu vecā ziemas kviešu šķirne ‘Pamjati Fedina’, kas jau izgājusi no modes. To nomainījušas pavisam citas, un par populārākajām Bauskas rajonā kļuvušas ‘Kontrast’, ‘Bussard’, ‘Carmoniya’, kurām pamazām pievienojas ‘Astron’, ‘Maxi’. Sēklaudzētāji pieļauj, ka šajā pavasarī par aptuveni 20 procentiem tirgus netiks nodrošināts. Pērn situācija bija gluži pretēja – sēkla palika pāri. Agronomi aizvien vairāk pārliecinās, ka Latvijas apstākļiem piemērotāki ir Skandināvijas valstīs selekcionētie ziemāji. Tie, kuri mūsu zemē ieceļojuši no dienvidu puses, parāda mazāku izturību salā, kas ziemas mēnešos tomēr īsāku vai ilgāku laiku ir neizbēgams.
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Jausma Sudmalniece uzskata, ka Latvijā nepieciešams sakārtot sēklaudzēšanas sistēmu, lai tā iegūtu valsts atbalstu.
