Vecumnieku novada Skaistkalnē, bet pavisam tuvu Bauskas novada Jaunsaulei, dzīvo Sandra Marcinkēviča ar ģimeni. Pirms trim gadiem viņa pārcēlās no dzīves Rīgā atpakaļ uz ģimenes mājām, jo «vārds «lauki» tagad ir šiki, nevis lamuvārds,» nosmej Sandra. Tādējādi viņa var nodoties savām divām kaislībām – tomātu un garšaugu audzēšanai.
Veido garšas nianses
Pie mājas līdzās mammas Guntas puķu dobēm krāšņi kuplo dažādi garšaugi. Sandra spriež, ka pagalmā aug vismaz 20 dažādu šķirņu. Savukārt siltumnīcā var saskaitīt līdz pat 50 tomātu šķirņu, pērn to bijis gandrīz trīs reizes vairāk. «Tur darbojoties, es jūtos kā paradīzē, kur var aizbēgt no visām dzīves nebūšanām,» atklāj Sandra.
Viņa stāsta, ka garšaugu izpēti, audzēšanu un lietošanu uzturā pārvērtusi par nopietnu hobiju pirms trim gadiem. Viņai ļoti patīk gatavot ēst. Ar dažādajiem zaļumiem viņa vienkāršiem ēdieniem piešķir neparastas un neaprakstāmas garšas nianses. Tā kā ikdienas aizņemtības dēļ nav laika, lai stundām pavadītu virtuvē, tiek no jauna atklāti dažādi ēdieni, kas ir gardi, bet tajā pašā laikā vienkārši un ātri pagatavojami.
Neļķes vietā
Vedot ekskursijā pa savu izloloto dārzu, viņa stāsta, ka ik garšaugam ir divi pielietojumi – tie sniedz garšu un var kalpot kā dekoratīvs elements. Biezi sakuplojušās dobes pie mājas priecē acis. Aizpērn rudenī, kad visas puķes jau bija noziedējušas un bija jāiet ciemos, Sandra ar mammu nolēmušas pagatavot pušķi no garšaugiem. Vienkopus liek visu smaržīgo, krāsaino un veselīgo un dāvina draugiem un paziņām. «Tas taču dubultieguvums un labāk nekā neļķe. Var izkaltēt un dzert tējā – viss vitamīniem bagāts, turklāt kaut kas neparasts un atšķirīgs,» uzskata garšaugu audzētāja.
Dārzā aug arī dilles, pētersīļi un citi latviešiem iemīļoti zaļumi. Tomēr saimniece smalkās niansēs stāsta par timiāna, rozmarīna, salvijas, raudenes, lipijas, izopa, verbenes, bazilika un citu garšaugu izmantošanu. Viņa iepazīstina apmēram ar desmit dažādu mētru smaržu un garšu niansēm. «Visvienkāršākais veids, kā visus šos garšaugus izlietot, ir uzvārīt tējā,» atklāj Sandra.
Atklāj «knifiņus»
Kopā kombinējot zaļumus, var iegūt dažādas garšas variācijas. Saimniece stāsta, ka, samaļot kopā timiānu, rozmarīnu, baziliku un salviju, veidojas Provansas maisījums, ko var lietot pie dažādiem ēdieniem, īpaši salātiem. Šis maisījums nāk no Francijas, un dažādos valsts reģionos tam jauc klāt atšķirīgas sastāvdaļas. Rozmarīns un timiāns ir Vidusjūras augi, tāpēc tie veido veiksmīgu salikumu. Ar Provansas maisījumu Sandra gatavo «zaļo» sāli, garšaugus sablenderējot vai sasmalcinot piestā. Viņa stāsta, ka sāls ir labs konservants, kas palīdz ilgāk uzglabāt garšaugus, turklāt galda sāls kļūst aromātiskāks.
Runājot par zaļumu garšu un smaržu, Sandra atklāj dažādus «knifiņus». Viņa stāsta, ka tie garš-augi, kuriem ir citrona aromāts, labi sader ar zivi. No violetā bazilika var pagatavot sīrupu, līdzīgi kā to dara no piparmētrām, un vizuāli efektīgi izskatās tā košā krāsa. Dažādus garšaugus var sasiet kopā vienā buntītē un ielikt gatavošanas traukā. Kad ēdiens gatavs, saišķi jāņem laukā, tādējādi garš-augs ir atdevis visas labās īpašības un liekie kāti vai lapas netraucē izbaudīt maltīti. Lai noteiktu jebkuram garšaugam patieso aromātu, tas ir jāpačubina. Viņa skaidro, ka ar vieglām un velkošām kustībām jāpieskaras augu lapām, jo tas atbrīvo ēteriskās eļļas, kas atrodas garšaugos.
Būdama dažādu garšaugu pārzinātāja, Sandra atklāj, ka viss jālieto ar mēru, jo pārforsējot rodas pretējs efekts.
IETEIKUMI VIRTUVĒ
Samaļot garšaugus kopā ar sāli, veidojas garšviela, ko veiksmīgi var lietot pie dažādiem ēdieniem. Labi sader ar dārzeņiem. Garšvielas maisījuma saldais variants veidojas, samaļot kopā cukuru ar piparmētru.
Līdzīgi var gatavot «zaļo» sviestu. Galaprodukts ir aromātiskāks un vitamīniem bagātāks. Klāt var likt arī kūpinātas paprikas pulveri, to iecienījuši veģetārieši.
Garšaugu eļļas, kas labi der dažādos salātos, gatavo, pudelē ieliekot auga zariņus vai lapas. Var lietot jebkuru eļļu, bet, ja labāk patīk bez izteikta aromāta, tad var izmantot rīsu vai vīnogkauliņu eļļu. Pudelē var likt ķiplokus un rozmarīna zariņus. Lai augi labāk atdotu garšu, eļļa jāuzsilda līdz 45 grādiem jeb tik silta, lai var pirkstu iemērkt.
Bazilika pesto pagatavošanai apgrauzdē 60 gramus ciedru riekstu, kamēr tie kļūst dzeltenbrūni. 100 gramus zaļā bazilika rūpīgi nomazgā un nosusina. Violetais baziliks nederēs, jo tas rada nepatīkamu nokrāsu. Blenderī liek bazilika lapas, ciedru riekstus, vienu ķiploka daiviņu, 60 gramus Parmezāna siera. Maļ vidējā ātrumā. Pakāpeniski klāt lej 150 miligramus olīveļļas, kamēr mērce kļūst vienmērīga. Sāli un piparus pievieno pēc garšas.
Lai pesto sanāktu labs, izmanto tikai bazilika lapiņas, nevis kātus, ciedru riekstiem jābūt grauzdētiem, Parmezāna sieram – ļoti smalki sarīvētam. Ķiploka daiviņai jābūt lielai, ar izteikti spēcīgu aromātu. Ja lieto Ķīnas ķiploku, tad jāņem vismaz divas daiviņas. Receptei var pievienot arī 50 gramus pētersīļu lapu.
Vasarā salātus ierastā krējuma vietā var jaukt ar mājās gatavotu mērci. Tajā sablenderē baziliku, pielej eļļu, nedaudz citrona sulas un saldumam medu vai agaves sīrupu. Ideāli garšo ar gurķu un kāpostu salātiem.
Piparmētras ierasti lieto tējās, bet mētras ar klasisko aromātu veiksmīgi papildina dažādas marinādes. Briti iecienījuši piparmētru marinādi jēra gaļai, garšaugs nereti bagātina arī zivs garšu.
Vienkārši ir pagatavojama arī cūkgaļa piparmētras marinādē. Sagriež vienu kilogramu cūkgaļas šķēlītēs un sāk gatavot marinādi, kurā smalki sarīvē četras daiviņas ķiploku, sasmalcina četru piparmētru lapiņas, sagriež sīpolu, visu samaisa ar majonēzi un pievieno ķimenes, timiānu un melnos piparus. Marinādi samaisa kopā ar gaļu, pārklāj ar plēvi un liek ledusskapī uz trim stundām. Pēc tam cepeškrāsnī apmēram 190 grādos cep vienu stundu. 15 minūtes, pirms gaļa gatava, klāt liek iepriekš nomazgātus un izvārītus kartupeļus.
Garšas ziņā kopā labi sader ķiploks un timiāns. Gatavojot cepeškrāsnī cepeti, uz pannas izliek timiānu un ķiploka puses, bet gaļu liek virsū. Arī kartupeļi var iegūt jaunu garšu, ja tos gatavo cepeštraukā kopā ar saldo krējumu, ķiploku un timiānu, klāt pievieno nedaudz muskatrieksta.
Raudene (oregano) – īpaši populāra itāliešu, grieķu un meksikāņu virtuvē. Izmanto grieķu salātos, bieži veģetāro ēdienu garšas bagātināšanai, piemēram, ķirbju, cukīni, kabaču, paprikas un kartupeļu sautējumos, pievieno ceptas, sautētas, vārītas cūkgaļas, jēra un liellopu gaļas ēdieniem. Tā lieliski garšo pie salātiem, karstām tostermaizēm, dažādiem tomātu ēdieniem, olām un siera. Oregano skaitās arī picu garšviela.
Estragons sader ar gaļu (liellopa, cūkas, teļa, jēra, truša, vistas un citu putnu), zivīm un jūras produktiem (īpaši krabjiem), dārzeņiem, kā arī ar olām, citroniem, apelsīniem, rīsiem, grūbām, sieru, skābu krējumu un jogurtu. Ideāls dažādām marinādēm.
Izops nedaudz atgādina piparmētru, nedaudz salviju un nedaudz pat rozmarīnu. Izops vislabāk garšos svaigs, jo kaltēts tas zaudēs daļu savu labo īpašību. Lieliski noderēs rīsu, pupiņu, jēra un cūkgaļas ēdieniem, zivs ēdieniem, dažādiem salātiem un arī saldajiem ēdieniem ar augļiem vai ogām.
Timiāns – sanāk garda tēja, bet ierasti to pievieno gaļai, zivju un dārzeņu maltītēm, mērcēm, salātiem, marinādēm. Tas uzlabo pupiņu un zirņu zupu garšu, var pievienot pastētēm un aukstajai gaļai.
Rozmarīns – to izmanto zupās, dārzeņu ēdienos, dažādos sautējumos, mērcēs un buljonos. Rozmarīns lieliski papildina jēru, cūkgaļu un pīli, kā arī zivis un pat desertus, piemēram, augļu salātus. Grilēšanas sezonā šis garšaugs ir neatņemama gardēžu maltītes sastāvdaļa – pārkaisīts pār cepto gaļu vai kartupeļiem, tas izplata fantastisku aromātu.
Baziliks – to pievieno dažādiem salātiem, majonēzei, gaļas un zivju ēdieniem, olu kultenim, tomātu un cepeša mērcēm, siera omletei, zaļumu sviestam, marinādēm. Baziliks īpaši labi garšo kopā ar tomātiem.
Lupstājs – lieto jaunās lapas un sulīgās stublāja daļas. Lupstāja sēklas var pievienot kā garšvielu pie salātiem, mērcēm, dārzeņu zupām, gaļas, zivs, putnu gaļas ēdieniem, kartupeļu biezputras. Lupstājs tiek rekomendēts pie spēcīga gaļas buljona. Lapas un sēklas var lietot arī tomātu marinēšanai. Savukārt stub-lājus var arī iecukurot. Labs tējās.
Salvija – to uzturā ļoti labi var savienot ar ogļhidrātiem – svaigiem dārzeņiem, pupiņām, augļiem, pilngraudu produktiem, kā arī apstrādātiem graudiem un visu veidu cukuriem. Eiropas salvijai ir raksturīga asa jeb piparota garša. Rietumu virtuvē to izmanto, gatavojot treknu gaļu. Sasmalcinātu salviju izmanto kā garšvielu pulveri gaļas ēdieniem. Labi sader ar makaroniem un pastām. Lai garša atraisītos, jāpakarsē eļļā vai sviestā.
