Atsauksme uz mācītāja Roberta Otomera rakstu par Meteņu svinēšanu Vecumniekos.
Dzīvoju Vecumnieku pagastā un redzēju budēļu gājienu. Cilvēku bija diezgan daudz, taču es ne redzēju, ne dzirdēju kādu aizvainojošu vārdu vai skatienu par gājiena dalībniekiem un viņu burkāniem un āboliem. Smaidus gan saskatīju kā par labu joku, kas patiesībā arī bija. Žēl, ka mācītāja kungs to bija sapratis citādāk. Par ko viņš tā satraucas? Citādi, ja tas būtu speciāli organizēts pasākums, kā tas ir citās valstīs, kur gājienā iet nevis ar atribūtiem, bet īstā Ādama un Ievas kostīmā.
Grāmatu un filmu saturs
Man būtu mācītāja kungam daži jautājumi skaidrības labad. Vai esat lasījis tagadējo ārzemju rakstnieku darbus, par ko saņemti atzinības raksti un balvas, kā arī daudzi darbi ir izmantoti kinofilmās? Lasot grāmatas, es neesmu atradis nevienu, kur nebūtu dažās vietās sīki un detalizēti aprakstīti seksuāli notikumi. Bet nekur neesmu ne lasījis, ne dzirdējis kādu kritiku. Grāmatas ir pieejamas katrā bibliotēkā, tās var lasīt gan lieli, gan mazi.
Jums noteikti mājās ir televizors. Vai esat skatījies ārzemju filmas? Neesmu redzējis nevienu filmu, kurā nebūtu kaut viena atklāta seksa nodarbība. Tikko beidzās krievu kriminālseriāls «Cīņa par varu». Ļoti interesanta filma par krievu mafiju un augstu personu korupciju. Tad, lūk, krievu policijas ģenerāļa sieva rauj nost blūzi un metas izskatīga bandīta apkampienos turpat kabinetā uz galda… Tā tas ir daudzās filmās. Viss notiek tik dabiski, grūti ticēt, ka tā ir aktierspēle.
Ja neesat vēl kaut ko tādu redzējis, tad noskatieties seriālu «Sekss un lielpilsēta», kas turpinās arī pašlaik. Jaunieši atrod iespēju šādas filmas noskatīties. Par to liecina pārrunas skolās stundu starpbrīžos. Kā jūs domājat, mācītāja kungs, vai, noskatoties visu šādu procesu atklātā veidā, jauno paaudzi var pārsteigt kāds burkāns ar āboliem?
Jārisina globālāki jautājumi
Viss, ko pieminēju, nevienu neuztrauc. Viss ir normāli, visam tā jābūt, jo dzīve iet uz priekšu un tai ir savas prasības un korekcijas.
Sekss mūsu laikā ir dabiska, visiem vajadzīga nodarbe, par ko var brīvi runāt un, protams, arī darboties. Mācītāja kungs, jums arī ir bērni. Interesanti būtu dzirdēt, kā jūs viņus audzināt. Taču ne tā, ka «tavu māsiņu vai brālīti tikko atnesa stārķis». Cik es zinu, tad lielākā daļa vecāku jau sākumā pieradina bērnus pie patiesības, un tas ir apsveicami.
Jūs, mācītāja kungs, savā rakstā pieminat Bībeli, kurā ir sacīts, kas notiks ar tiem, kuri apgrēcinās mazākos, kā arī tas, ka Baznīca ir sabiedrības sirdsapziņa. Kā jūs savos sprediķos visu apvienojat ar to, ka augstos amatos esošie svētie tēvi nodarbojas ar pedofiliju? Vai man jums atgādināt pāvesta vārdus par šo jautājumu? Taču nekas nav mainījies. Pavisam nesen kāds augsti stāvošs Vatikāna darbinieks tika pieķerts šajā nodarbē. Tie, kas tiek pieķerti, ir tikai neliela daļa, bet cik tādu ir patiesībā? Lūk, mācītāja kungs, par ko vajadzētu nopietni padomāt, ko darīt, kā to visu izskaidrot tiem, kas jūs klausās un droši vien tic tam, ko jūs sakāt. Tā vietā, lai kaut kā risinātu šo globāli sasāpējušo jautājumu, jūs pētāt, kādu iespaidu uz bērniem varētu atstāt kaut kādi atribūti – burkāns un āboli.
Pie ragiem, nevis pie astes
Jūsu raksts situācijā, kad svētie tēvi apgāna Dieva baušļus, ir galīgi nevietā. Tas ir pat apvainojošs Vecumniekiem, jo «Bauskas Dzīvi» lasa arī Rīgā. Par Vecumniekiem ir bijušas tikai labas atsauksmes gan saistībā ar sportu, gan amatiermākslu; netiek aizmirsti ne veci ļaudis, ne jaunieši. Vecumnieki ir sevi pozitīvi parādījuši gan novadā, gan valsts mērogā, bet te pēkšņi, blaukš, – spainis samazgu, un nav saprotams, par ko.
Man jums ir viens padoms. Ja tiešām tā baidāties, lai mūsu bērni nenonāktu netiklībā, ķeraties vērsim pie ragiem, nevis pie astes. Ceru, ka sapratāt, kas ar to tiek domāts.
Visu labu jūsu grūtajā darbā, lai Dievs jums palīdz!
P. S. Autora vārds «Bauskas Dzīves» redakcijai ir zināms, bet viņš to lūdza neizpaust.
