Šodien sākas astronomiskais pavasaris. Uzzini, ar ko šis gadalaiks ir īpašs un interesants.
Diena garāka par nakti
20. martā plkst. 18.15 būs pavasara ekvinokcija un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskais pavasaris, bet, ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau divas diennaktis pirms ekvinokcijas diena kļuvusi garāka par nakti.
Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.
Ausmas un rieti
Tikai divreiz gadā Saule aust tieši austrumos un riet precīzi rietumos. Šī parādība vērojama pavasara un rudens ekvinokcijas laikā.
Kur pavasaris, kur – rudens
Pirmā pavasara diena dienvidu puslodē – tā ir pirmā rudens diena ziemeļu puslodē. Zemes dienvidu puslodē pavasaris ilgst no septembra līdz novembrim.
Fenoloģija
Dzīvajā dabā gadalaiku maiņā novērojam dažādas parādības – gājputnu atgriešanos, koku un krūmu pumpuru briešanu, lapu plaukšanu, ziedēšanu, dažādu kukaiņu parādīšanos u. c. Tos sauc par fenoloģiskiem novērojumiem, bet zinātni, kas nodarbojas ar dzīvās dabas parādību pētīšanu, dēvē par fenoloģiju.
Pulksteņlaika maiņa
Naktī uz 25. martu sāksies
vasaras laiks, pulksteņa rādītāji tad būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.
Pirmie ziediņi
Sniegpulkstenītes latīniskais nosaukums ir Galanthus nivalis. Sniegbaltā sniegpulkstenīte ir neliels amariļļu dzimtas lakstaugs. Tās nosaukums radies no grieķu vārdiem «gala», kas nozīmē ‘piens’, un «anthos» – ‘zieds’. Nosaukuma otrā daļa «nivalis» ir no latīņu valodas un nozīmē ‘sniegs’.
Šie pirmie pavasara ziediņi var būt vērtīgs barības avots dažiem kukaiņiem, piemēram, bitēm un tauriņiem.
Lielbritānijā atsevišķu kultivēto šķirņu sīpoliņu cena dārzu izstādēs var būt pat 100 mārciņas.
Ventspilī iedibināta tradīcija organizēt sniegpulkstenīšu stādīšanas talku. Pērn Sarkanmuižas pļavā Latvijas simtgadei par godu izveidotā stilizētā Latvijas kartes formas dobē iestādīti 7656 sniegbaltās sniegpulkstenītes stādu pudurīši, talkā aicinot vairāk nekā 1000 ventspilnieku.
Nestabilitāte emocijās
Der atcerēties, ka pavasarī cilvēka emocionālais stāvoklis ir nestabilāks par fizisko. Psihi ietekmē laika apstākļi, spiediena kāpumi un kritumi, avitaminoze.
Elpo trīsreiz biežāk
Salīdzinājumā ar citiem gadalaikiem cilvēka elpošanas biežums pavasarī palielinoties trīs reizes. Parasti cilvēks veic līdz tūkstotim ieelpu stundā, pavasarī daudz vairāk.
Zinātnieki to skaidro ar organisma skābekļa badu garos ziemas mēnešos, kas tagad tiek strauji kompensēts. Arī atmodušies augi izdala vairāk skābekļa, un mūsu plaušas sāk strādāt intensīvāk.
Sulas pret sārņiem
Pavasaris Latvijā ir kļavu un bērzu sulu tecināšanas laiks, nenokavējiet! Sulu tecināšanai jāizvēlas koks, kura diametrs urbšanas vietā ir virs 40 centimetriem. A/s «Latvijas Valsts mežu» apsaimniekotajās teritorijās kļavā vai bērzā katrs iedzīvotājs bez maksas var veidot vienu urbumu sulu iegūšanai.
Pavasarī izdzerot vismaz desmit litru tikko tecinātas sulas, no organisma tiek izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi un smiltis no urīnizvadceļiem.
Ticējumi
Ja pavasara pirmā puse ir slapja, tad otrā puse ir sausa, un otrādi.
Kad lietains pavasaris, tad būs laba raža.
Pavasarī priekš dzeguzes atnākšanas ūdeni no strauta dzerot, trīs reizes jānospļaujas, lai nepiekrīt klepus.
Ja vēls pavasaris, tad sējējam jābūt agram.
Agrs pavasaris nesola labu vasaru.
Kāds vējš pūš, pavasarim iestājoties, tāds pūš visu vasaru.
Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi, tad būs sausa vasara, ja pirmie plaukst elkšņi, tad slapja vasara, bet, ja abi plaukst reizē, tad vidēja vasara.
Sakāmvārdi un parunas
Ko marts negrib, aprīlis izdara.
Pavasarī adīti cimdi ruden’ silti.
Ko pavasari iesēsi, to rudeni nopļausi.
Tas ir nepastāvīgs kā pavasara sniegs.
Pavasaris skaists ar puķēm, rudens – ar labību.
Pablo Neruda,
čīliešu dzejnieks, ir teicis: «Var nogriezt visus ziedus, bet nevar apturēt pavasara atnākšanu.»
Avoti: www.express.co.uk, www.factretriever.com, ventspils.lv, visiputni.lv, folklora.lv.
