LAIMDOTA BELRUSA, Pilsrundāles vidusskolas ēdināšanas bloka vadītāja.
LAIMDOTA BELRUSA, Pilsrundāles vidusskolas ēdināšanas bloka vadītāja.
– Pilsrundāles vidusskolas ēdnīcā strādāju 33 gadus. Manas darbdienas maz atšķiras cita no citas. Virtuvē strādāju no 15 gadu vecuma, esmu beigusi Kooperatīvo tehnikumu.
Ceļos pirms četriem. Uz darbu dodos reizē ar vīru, viņš izvadā sabiedrības «Bauskas klēts» maizi.
Puspiecos esmu skolas virtuvē. Pirmais darbs – ieslēdzu elektriskos katlus, kuros vārīsies pusdienām zupa un saldais. Pamazām iesilst telpas, kas pa brīvdienām un nakti izvējojušas. Ap sešiem nāk pārējās «meitenes».
Pirmie ēdēji ir klāt jau ap pulksten 11. Tie ir piecus un sešus gadus veci bērniņi, kuri gatavojas skolai. Par viņiem saimniecēm prieks – šķīvīši vienmēr tukši.
Vismaz divreiz mēnesī mūsu skolēniem pusdienās ir karbonāde. Tad jāizklapē un jāizcep aptuveni 380 gaļas šķēļu. To darījām otrdien.
Katru dienu maltīti papildinām ar dažādiem salātiem, bērni pie tiem jāradina, bet redzams, ka mājās tas netiek darīts. Smalcinām svaigus kāpostus kopā ar ķirbi, āboliem, burkāniem, dažreiz pievienojam rozīnes vai krabju nūjiņas. Rīvējam arī rutkus, redīsus.
Pagājušajā nedēļā skolēniem gatavojām sīpolu salātus. Pedagogiem un virtuves darbiniecēm tie ļoti garšo. Sīpoli, kas grib asnot, ir novietoti zaļumu kastē. Arī pētersīļu un seleriju lapiņas mūsu virtuvē aug ik gadu.
Mana darbdiena sākas agri, tāpēc jau ap diviem varu doties mājup. Mazliet atpūšos, tad gatavoju vakariņas vīram un meitai Agnesei, kura mācās 12. klasē. Noskatos «Hameleonu rotaļas» un «Pilna māja», tad arī miegs ir klāt.
Sestdien jāveic mājas darbi. Veļas mazgāšana rūpes nesagādā, jo lielie bērni Agris un Vineta uzdāvināja tik labu veļas mašīnu, ka drēbes gandrīz sausas ņemu laukā.
Svētdien braucu uz Bauskas vecajiem kapiem, kur apglabāta mana mammīte. ir viņas miršanas gadskārta. Kad mamma nomira, man bija 14 gadu, bijām liela saime – deviņi bērni. Nu jau pašiem bērni un mazbērni.
