Fotoizstāde «Izredzētā zeme divu latviešu skatījumā» Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā ir skatāma no 18. jūlija līdz 4. augustam.
Fotoizstāde “Izredzētā zeme divu latviešu skatījumā” Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā ir skatāma no 18. jūlija līdz 4. augustam.
Aicina iemūžināt Liepāju
Ekspozīcijas autori ir latvietis Eduards Jaunzems, kas kopā ar ģimeni 1914. gadā no Liepājas izceļoja uz Brazīliju, un Nora Vilmane, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzēja. Divi dažādu paaudžu fotogrāfu darbi veltīti lielākās latviešu kolonijas Novaodesas 100. jubilejai un cilvēkiem savā vidē.
Eduarda Jaunzema fotogrāfijas iegūtas Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzējas Noras Vilmanes vadītā projektā “Liepāja un liepājnieki pasaulē”. Brazīlija ir Noras Vilmanes nebeidzams vilinājums. Viņa tur bijusi trīs reizes. Daudzi Brazīlijā sastaptie latvieši ir kādreizējie liepājnieki vai viņu pēcteči.
Izsludinātajā konkursā Liepājas studenti tika aicināti fotografēt dzimto pilsētu tādu, kādu viņi to redz 21. gadsimtā. Vispirms bildes tika izstādītas Liepājā. Pēc tam iegūtie attēli aizceļoja uz tālo Dienvidameriku, uz Riugrandi du Sulas pavalsti, uz Ižuī pilsētas kultūras centru, kurš ir vienīgais latviešu kultūras centrs Brazīlijā. Apmaiņai Eduarda Jaunzema fotogrāfiju atlasi Ižuī antropoloģijas muzejā un bilžu skenēšanu diskos veica Brazīlijas latviete Elfrīda Kusbika (dzimusi Arāja) un viņas meita Beatrise. Arājas kundzes jaunības dienu foto arī ir skatāms izstādē. Viņas mamma bija Eduarda Jaunzema māsa.
Portreti un sadzīves ainas
Jaunā latviešu puiša sapnis bija glezniecība, bet, augot septiņu bērnu ģimenē, nebija iespējams atlicināt līdzekļus glezniecības studijām. Nepiepildīto sapni kompensēja vectēva dāvātais fotoaparāts. Diemžēl dzīve bija pārāk skarba. Iztikas līdzekļus nācās pelnīt, strādājot piemājas saimniecībā, tomēr sirds Eduardam Jaunzemam vienmēr bija pie fotodarbiem, un fotoaparāts viņam visur bija līdzi. Vecākie Ižuī latvieši kā leģendu atceras Eduardu Jaunzemu ar lielu fotopiederumu somu zirdziņam mugurā, dodoties kārtējās bilžu “medībās”. Tā arī tapuši daudzi laikabiedru portreti, lauku darbu un sadzīves ainas. Izstādē apskatāma arī fotogrāfija “Kviešu pļāvēji”, par kuru starptautiskajā izstādē “Salao Internacionale Arte Fotografica” latviešu mākslinieks saņēmis galveno balvu.
Teoriju pārbauda praksē
Nora Vilmane apskatei piedāvā fotogrāfijas, kuras tapušas Brazīlijas latviešu draugu fonda otrās ekspedīcijas laikā Brazīlijā un Bolīvijā. Dzīves vērtējums pagājušā gadsimta 20. gados izceļojušajiem un tiem, kas uz izredzēto zemi devās pēc Otrā pasaules kara, ir krietni atšķirīgs. Vērīgs izstādes apmeklētājs to saskatīs arī fotopersonāžos un interesantajos mākslinieces komentāros. Katrai izceļotāju grupai bija sava motivācija, kas arī turpmāk veidoja viņu dzīvi tik tālu no dzimtenes.
Nora Vilmane ir apģērbu modelētāja un tekstilmāksliniece. Viņas sirdslieta ir rokdarbi. Liepājas Pedagoģijas akadēmijā viņa studentiem māca visdažādākās rokdarbu tehnikas, kā arī lietišķās mākslas kompozīciju. “Fotografējot es praksē varu pārbaudīt to teoriju, ko mācu studentiem. Man patīk cilvēki savā vidē. Tas ir pateicīgs un interesants materiāls fotografēšanai. Tās ir īpašas sarunas, kuras glabājas sirds atmiņu bāzē, ne diskos,” teic Nora Vilmane.
