Divas amatierkopas gadus skaita trešajā desmitā.
Divas amatierkopas gadus skaita trešajā desmitā
Aplausi, ziedi, sirsnīgi apsveikumi. Tas viss veltīts Vecsaules amatierteātra aktieriem un režisorei Guntai Siliņai pēc pirmizrādes. Vecsaules pamatskolas zālē Leldes Stumbres lugu “Laimīgā Blūmentāle” 19. aprīlī skatījās vecsauliešu vairākas paaudzes, un tā bija labvēlīga publika. Režisore neslēpa, ka būt gandrīz divas stundas tik tuvu skatītājiem ir īpašs pārbaudījums – it kā atrastos zem palielināmā stikla. Skolas zālē nav skatuves, kas aktierim dod gluži citādāku spēles izjūtu. Bet ne tikai šī pirmizrāde notikusi skolā.
Tas nāca lēnītiņām
Amatierteātris ir pati vecākā grupa, kas darbojas jau 27 gadus. Gunta ar viņai piemītošo smalko humoru sacīja: “Jau 25. sezonā ieminējos, ka varbūt pietiek. Tagad domājam – nav vairs tālu līdz apaļajiem trīsdesmit.” Viņa neslēpj, ka repertuāra izvēlē galvenais nosacījums ir aktieri. Jāatrod tāda luga, kas ļauj izmantot vecsauliešus, kuri spēj atlicināt laiku teātrim.
Gunta stāstīja, kā ritējis sagatavošanās laiks: “Aktieri nāca uz mēģinājumiem pie manis. Sākām pagājušā gada augustā, viss notika pamazām, ilgi un lēnītiņām. Leldes Stumbres dramaturģijai, arī šai lugai, ir dziļš zemteksts, kas it kā pārklāts ar vieglu un asprātīgu virsējo slāni. Trīs draudzenes aizbrauc pie jūras svinēt Anetes 50. dzimšanas dienu. Un tas notiek oktobrī, kad šķiet –, ko vēlā rudenī var darīt pie jūras? Arī mūsu grupiņa pērn oktobrī aizbrauca uz Jūrkalni, un viens mēģinājums notika kāpās. Baidījāmies, kā jutīsimies pie jūras rudenīgā laikā. Bet tā bija neparasti silta un jauka oktobra diena, nevilšus pārliecinājāmies – var tiešām būt kā lugā un vēlā rudenī jūras krastā cept desiņas, svinēt dzimšanas dienu.”
Svinības pārvēršas katra personāža rakstura un dzīves atklāsmē. Trīs draudzeņu sevis preparēšana, saprotams, nevar notikt bez vīrieša klātbūtnes, kas mistiski uzrodas, pazūd un atkal uzrodas. Izrādes fināls ir negaidīts… Sadalot siekstu, kas atrasta smiltīs, trīs sievietes it kā sadala vīrieti. Mūžīgā tēma, ko Lelde Stumbre savērpusi sadzīviski filozofiskā stilā, vedinot skatītājus līdzpārdzīvojumā un mudinot ielūkoties katram pašam sevī.
Būs aizvien grūtāk
Pagasta kultūras darba organizatore Rasma Maldute pati ne reizi vien iejutusies lomās, tādēļ arī atceras, kādas lugas iestudētas. Senāk, kad aktieru un laika bijis vairāk, repertuārā iekļauti Rūdolfa Blaumaņa populārie “Trīnes grēki”, “Skroderdienas Silmačos”, Annas Brigaderes “Maija un Paija”, Paula Putniņa “Ar būdu uz baznīcu”, Māras Zālītes “Pilna Māras istabiņa”, Gunāra Priedes “Jāņi slimnīcā”, “Žagatas dziesma” un citas. Vecsaulieši daudzas reizes piedalījušies rajona skatē un guvuši panākumus. Piemēram, 2005. gadā Leldes Stumbres lugas “Zvaigznes diena” iestudējumu aktieri rādīja Latvijas amatierteātru skatē. Arī šīs sezo nas jauniestudējumu rādīs rajona skatē.
Vecsaules pamatskolas pedagoģes Anna Guļkeviča un Agra Ķēniņa ir ilggadējas amatierteātra dalībnieces. Ikdienišķajā ritmā dramatiskā māksla ir gan atslodze, gan sevis pilnveidošana. Aktierus saista arī režisores personība un viņas prasme strādāt niansēti, precīzi atklājot un veidojot katru tēlu.
Gunta Siliņa vairs nelolo ilūzijas par plašiem uzvedumiem, jo, viņasprāt, laukos aizvien grūtāk būs uzturēt dzīvīgu māksliniecisko pašdarbību. Jaunie ļaudis brauc strādāt uz pilsētu, un kur gan viņiem rast brīvos brīžus.
“Tikai ar pašvaldības atbalstu amatierkopas ir varējušas pastāvēt. Kultūras budžetā līdzekļi nav knapi nāti, īpaši pēdējos gados.”
Rasma Maldute
“Skalvē” nav atpūtas
“Zvērīgs darbs,” tik tieši un nepārprotami sieviešu kora “Skalve” mēģinājumus raksturoja diriģente Ingrīda Zemļinska. Vērojot nodarbību, kas pirmdienas vakarā notika Ozolaines pamatskolā, vārdi par dziedāšanu kā darbu vēl pastiprināja sacītā jēgu. Ar soprāniem strādāja kormeistare Aija Vincūne. Latviešu tautasdziesma “Aunu, aunu balti kājas” Imanta Rami ņa apdarē ir skanīga, bet sabalsojums tā vienkārši neizdevās. Pirmajiem un otrajiem soprāniem dziedājums bija jāatkārto vairākas reizes. Un tā – frāzi pa frāzei. Pirmie soprāni juta, ka augšas nesanāk. Viena dziedātāja Aijai ieteica: “Paņem kaut ko citu, mēs tūlīt nobeigsimies.” Bet koncertmeistare palika neatlaidīga. Tāpat arī diriģente, kura mācīja altus.
Pārmaiņus mēģinājumi notiek Ozolainē un Skaistkalnē, jo dziedāšanā apvienojušās divu kaimiņpagastu iedzīvotājas. Kora vecākā Māra Brokovska atceras, ka muzicēšanas sākums rodams 1997. gadā, kad vecsaulietes izveidojušas ansambli. Trīs gadus virmojušas domas par kori, un, pieaicinot skaistkalnietes, tas nodibināts 2000. gadā.
Kvalitatīvais laiks
Kaut arī “Skalves” pamatrepertuārs ir B grupas dziesmas, vēl apgūtas sarežģītākas melodijas, ko izvēlējušies A grupas kori. Šis taču ir lielo Dziesmu svētku gads, īpašais laiks. Mūzikas valdzinājums jāsaliek kopā ar disciplīnu, un tas nemaz nav tik vienkārši. Ingrīdai Zemļinskai ir savi vērojumi par koristēm: “Meitenes uzrodas, padzied, bet paliek tikai tās, kas iztur. Jaunās dziedātājas aiziet mācīties vai strādāt uz Rīgu, tad pavisam sarežģīti apmeklēt mēģinājumus. Dažai ir pietāte un pat bailes, bet arī to iespējams pārvarēt. Mūsu korī ir apziņa –, ja labs dziedājums vai noteikts līmenis ir sasniegts, tas jānotur.”
Kora vecākā Māra Brokovska labprāt runā par tradīcijām, jo sūrajam mēģinājumu darbam ir vajadzīgs kāds atsvars. Katru dziedātāju priecē suminājums dzimšanas dienā, apaļajās jubilejās visas mielojas ar lielo kliņģeri. “Skalve” vai ik vasaru brauc uz Alūksnes rajona gleznaino Gaujienu, kur notiek komponista Jāzepa Vītola atceres koncerti. Jau ar kora darbības sākumposmu mēģināts baudīt gan pašu, gan kopīgas dziedāšanas prieku. Vēl pavisam jaunā “Skalve” 2001. gadā devās uz Rīgas astoņsimtgades svinībām. Dziedātājas cer, ka 3. maija skatē žūrija, vērtējot viņu sniegumu, atzīs to par pietiekami skanīgu, lai vasarā koris iekļautos lielajā kopkorī Rīgā. Tie tad būs otrie Dziesmu svētki.
Domājot par amatierteātri un kori, neviļus bija jāatskārš, ka laiku iespējams piepildīt divējādi – kvantitatīvi un kvalitatīvi. Šķiet, Vecsaules pagasta amatierkopām izdodas kvalitatīvais piepildījums.
Ar saules dziesmām repertuārā
Vecsaules folkloras kopai pašlaik ir tāds periods, ko var dēvēt par negribētu pieturu vai pārdomu brīdi, kaut arī tieši šogad aprit tās 25. gadskārta. Lidija Goldberga neslēpj sarūgtinājumu, ka objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ ir radies ilggadējās grupas apsīkums. Saprotams, cik delikāta ir šāda situācija. Viena bijusī folkloriste uzskata, ka arī pašdarbībā neiztikt bez sarežģītās kompromisa mākslas un tai jābūt divpusējai. Folkloras kopas vadītāja Ināra Grēniņa atzīst, ka dalībnieku apsīkums liedzis pilnvērtīgi strādāt, taču viņa neesot atteikusies darboties ar vecsauliešiem. L. Goldbergas atmiņās ir daudz skaistu brīžu, kas palikuši folkloras kopas skanīgajā biogrāfijā: “Daudz kur esam pabijuši. Mūsu dziedātās dainas skanējušas Polijā, Slovākijā, Čehijā, Latvija ir krustu šķērsu izbraukāta, īpaši draugi mums ir Sēlijā. Raksturīgi, ka, dodoties ciemos, viss līdz pēdējam sīkumam ir bijis izdomāts.” Kopā ar pieaugušajiem Vecsaules folkloras kopā allaž bijuši bērni. L. Goldbergas mazmeita Anete Zandere sākusi dziedāt, kad viņai bijuši tikai divi gadiņi. Meitēnam joprojām patīk tautas muzicēšana.
Ar īpašu saviļņojumu folkloristi atceras Latvijas Trešās atmodas pašu sākumu, kad festivāla “Baltica” laikā Rīgas ielās pirmo reizi tika atklāti nests valsts sarkanbaltsarkanais karogs. L. Goldberga teic: “Tas bija kaut kas neaprakstāms. Tādu pacēlumu diez vai kādreiz izdosies piedzīvot. Cilvēki raudāja, nāca klāt. Festivāla koncerti notika arī Bauskā. Mūsu folkloristam Hugo Strautniekam arī bija pašu darināts valsts karogs. Kāds vīrs pienāca klāt un to noskūpstīja…”
Vecsaules pagasts nevar lepoties ar daudzām pašdarbības kopām. Pašvaldības kultūras darba organizatore Rasma Maldute teic, ka darbojas tie, kuriem dziesma un teātris ir sirdsaicinājums. Gluži vienkārši bez šādas sevis izteikšanas dzīve būtu pelēcīga.
***
uzziņai
Vecsaules un Skaistkalnes pagasta sieviešu koris “Skalve”
Diriģente Ingrīda Zemļinska, kormeistare Aija Vincūne, vokālā pedagoģe Sarmīte Zariņa. Dziedātājas: Līvija Aļeksējeva, Valda Aņiļonīte, Sanita Asupe, Ināra Bokmane, Māra Brokovska, Vita Brokovska, Ineta Dūmiņa, Agita Gabranova, Zigrīda Ivanova, Elīna Jegorova, Daina Kublinska, Iveta Kvedare, Kristīne Lukašēviča, Ligita Magone, Dagnija Reinholde, Inese Rīna, Rasma Statkauska, Līga Strautiņa, Aiga Šneidere, Vita Štrobindere, Zane Štrobindere, Evija Tēraude, Sarmīte Zandere, Ilona Ziemele, Inese Ziemele, Baiba Vackare.
Vecsaules pagasta amatierteātris
Režisore Gunta Siliņa, šīs sezonas iestudējumā spēlē: Anna Guļkeviča, Agra Ķēniņa, Lidija Nereta, Hugo Strautnieks, sufliere Linda Krūmiņa.
Šogad nespēlē, bet ir dalībnieki: Rasma Maldute, Elīna Jegorova, Valentīna Līdaka, Inga Bernāte.
Vecsaules folkloras kopa
Vadītāja Ināra Grēniņa. Dalībnieki: Lidija Goldberga, Mārīte Balode, Māra Dzilnava, Sarmīte Zandere, Hugo Strautnieks, Viktorija Sergejeva, Aelita Maslauska, Anete Zandere.
