Dzirdēts sakām, ka šī pērkoniem bagātā, Latvijai neparasti svelmainā vasara daudziem cilvēkiem ietekmējusi sirdsdarbību, liekot pat lūgt palīdzību mediķiem.
Dzirdēts sakām, ka šī pērkoniem bagātā, Latvijai neparasti svelmainā vasara daudziem cilvēkiem ietekmējusi sirdsdarbību, liekot pat lūgt palīdzību mediķiem.
Tomēr ceru, ka šīs ligas nav tik masveidīgas kā vasarā pirms sešiem gadiem, kad «krita» banka «Baltija». Tad ar sirdi slikti kļuva trešdaļai Latvijas iedzīvotāju. Apmēram tik daudz cilvēku dažās dienās pazaudēja ietaupījumus, ko bija uzticējuši blēžiem.
Tagad ieildzis sirds vājums neatstājas no Aleksandra Laventa, kādreiz tik enerģiskā bankas «Baltija» vadītāja. Specifiski, ka slimība saasinās tieši tajos brīžos, kad viņam jādodas uz tiesas sēdi. To darīt viņam arī 13. augustā liedza ārstējošais ārsts Aivars Lejnieks. Gandrīz vai jāsecina, ka Linezera slimnīcā ārstu kvalifikācija nudien nav pati augstākā, ja vairāku mēnešu laikā nekādi nav izdevies dabūt Laventu «uz pekām». Nezinu, vai tas, piemēram, būtu iespējams Bauskas slimnīcā.
Smieties un raudāt reizē gribējās 8. augustā, skatoties televīzijas reportāžu no preses konferences, ko bija sarīkojusi Linezera slimnīcas vadība, lai attaisnotos tautas acīs. Direktors Viesturs Boka un Laventa ārstējošais ārsts Aivars Lejnieks spēja tikai nolasīt uz lapiņas nodrukātu tekstu. Gribētos zināt, kas bija šo apžēlošanas runu autors.
Nespēju noticēt apgalvojumam, ka slimnīca necenšas pieturēt maksātspējīgo pacientu, cik vien iespējams ilgāk. Katru dienu Laventam par ārstēšanos un atrašanos deviņus kvadrātmetrus lielajā palātā ir jāmaksā Ls 20. Par palātu, kur uzturas Laventa apsardze, jāmaksā Ls 13 dienā. Tā atzinis Linezera slimnīcas direktors Viesturs Boka. Ja zinām, ka Lavents uz Linezera slimnīcu tika pārvests 2000. gada novembrī, tātad pirms deviņiem mēnešiem, tad slimnīca par šī īpašā pacienta dakterēšanu saņēmusi aptuveni 8900 latu. Krietna daļa Latvijas iedzīvotāju un bijušās bankas «Baltija» noguldītāju šādu summu gadā nenopelna. Dīvaini, ka tiem, kuri tiesai un prokuratūrai tuvāki, nav radies jautājums, no kurienes A. Lavents ņem naudiņu, lai apmaksātu ārstēšanos.
Cilvēkam, kurš nav tik turīgs, atliek pašam par sevi gādāt un neļaut, lai apkārt notiekošais sabojā omu. Esmu atgriezusies darbā pēc atvaļinājuma, ko, kā jau katrs sevi cienošs cilvēks, pavadīju ārzemēs. Manā gadījumā gan tas nozīmē – ārpus pilsētas, jo uz savām «zemēm» Mūsas krastā varu ar velosipēdu bez steigas aizmīt piecpadsmit minūtēs. Jūlija svelmainajās dienās atcerējos Raiņa vārdus un ceru, ka būšu sasmēlusies saules visai garajai, īgnajai Latvijas ziemai. To novēlu arī jums, cienījamie lasītāji.
