Iecavas pagasta Zālītē, Vijas Žoglas mājās, pavasaris jau sazaļojis. Salātu stādiņi izpiķēti, kuru katru dienu plēves mājai jumts velkams. Nedēļas nogalē būs atelpas brīdis, jo saimniecei 19. martā ir apaļa dzīves jubileja.
Iecavas pagasta Zālītē, Vijas Žoglas mājās, pavasaris jau sazaļojis.
Salātu stādiņi izpiķēti, kuru katru dienu plēves mājai jumts velkams. Nedēļas nogalē būs atelpas brīdis, jo saimniecei 19. martā ir apaļa dzīves jubileja.
Izdodas saimniekot taupīgi
Zālītes speciālās internātskolas noliktavas pārzine Vija Žogla jaunībā gribējusi kļūt par skolotāju. Skola ir viņas darbavieta no 1971. gada, bet klases priekšā stāvēt tomēr nav iznācis. Vija agri apprecējusies, piedzimis dēls, uzcelta māja, un sapnis par studijām palicis nepiepildīts.
Nelielo veļas noliktavu Vija dēvē par savu kabinetu. Gadā 92 audzēkņu apgādei no valsts budžeta tiek atvēlēts 1500 latu. Šīs summas izlietojums ir Vijas ziņā, tāpēc viņa neatlaidīgi pēta, kura firma un noliktava piedāvā atlaides. Citādi nebūtu iespējams bērnus apgādāt ar sporta apaviem, gumijas zābakiem. Reizi divos gados tiek pirkts sporta tērps un ielas apavi. Kad lietas valkātājam «apaugušas», tās saņem nāka- mais.
Prot glabāt noslēpumus
Noliktavā kopā ar Viju nereti ir kāds no audzēkņiem. Gadās, ka tieši viņai gan meitenes, gan zēni uztic noslēpumus, sirdslietas. Dažs valkā Vijas dāvinātu džemperi, citam vi- ņa palīdzējusi uzposties svētkiem. Dažiem bērniem mājās trūkst ne tikai vecāku mīlestības un pacietības, bet arī padoma un palīdzības. Pagaidām viņi ir aprūpēti, četras reizes dienā pabaroti, internātā guļ baltos palagos. Vija atzina, ka nākas domāt par to, kur šie bērni paliks pēc speciālās internātskolas beigšanas.
Seko jaunumiem dārzeņkopībā
Tāpat kā daudzi Iecavas pusē, Žoglu ģimene cenšas piepelnīties ar dārzeņu audzēšanu. Pašiem aiz tirgus letes stāvēt neesot vaļas, izaudzētais tiekot pārdots uzpircējiem. Šādu ceļu aizejot salāti, gurķi, tomāti, zaļumi, kartupeļi, bet pietiekot arī pašiem. Ar lielākajiem pagasta dārzeņaudzētājiem gan viņi nevarot sacensties, tomēr speciālistu padomiem arvien sekojot. Sēklas un minerālmēsli tiek pirkti uzticamās firmās.
Jaukus vārdus Vija sacīja par vīru Laimoni. Kopā nodzīvots gandrīz 30 gadu. Kopš Laimonis palicis bez algota darba, viņa enerģija un izdoma tiek ielikta pašu saimniecībā. Kamēr Vija darbā, mājas soli palīdz kopt viņas māmuļa. Vakariņu gatavošana sievas ziņā. Ja visi aizņemti ar steidzamiem darbiem, vēlā ēdienreize nesanākot.
Sāpes nodzēš ar smaidu
Vija neslēpa, ka dārzeņu audzēšanā ieguldītās pūles īsti netiek atalgotas, bet ir jācīnās. Dēls apprecējies, kā lai nepalīdz viņa ģimenei! Savukārt Vijai nepieciešama operācija. Lai to veiktu par slimokases līdzekļiem, gaidītāju rinda ir astoņu gadu garumā. Ārstēšanās izdevumi ir ļoti prāvi, tomēr Vijas ģimene cer sakrāt naudu, lai uz slimnīcu varētu doties ātrāk.
Tagad Vijai esot liela bijāšana un pat bailes no zirgiem, toties bērnībā tie viņai ļoti patikuši. Mamma strādājusi par zirgkopēju, meitēns ne reizi vien vedis bēros uz ganībām. Viens rumaks bijis negants un nometis pārgalvīgo jātnieci zemē. Pēc šī kritiena Vijai pusgadu nācies ārstēties, un joprojām sāp katrs solis. Apbrīnojamā kārtā Vija tomēr spējusi būt omulīga, sirsnīga, strādīga, tāpēc iemantojusi kolēģu, ģimenes un audzēkņu mīlestību.
