Kalnā kāpjot, gaiss kļūstot retinātāks. Gadu virsotnei tuvojoties, cilvēks jūtas arvien vientuļāks.
Kalnā kāpjot, gaiss kļūstot retinātāks. Gadu virsotnei tuvojoties, cilvēks jūtas arvien vientuļāks. Tāpēc katrs uzmanības žests aizstāj ārsta izrakstītu zāļu sauju vai psihoterapeita centienus. Šķiet, jau septiņus gadus decembra viducī SIA “Bauskas Dzīve” uz kopīgām pusdienām reizē ar saviem ļaudīm aicinājusi arī ārštata palīgus un seniorus, t. i., bijušos redakcijas darbiniekus. Ne katrreiz iznāk ar visiem vārdu pārmīt, bet skatienā vai rokasspiedienā ir gana sirsnības un cerību – nākamgad atkal tiksimies.
Ik gadu domāts, lai pasēdēšana notiktu kādā no jaunākajām kafejnīcām un tādējādi arī “mājas režīmā” nokļuvušie redzētu, kā pamazām mainās jēdziens – ēstuve.
Šī decembra 18. datumā galds bija klāts “Ribbes dzirnavās” Ceraukstes pagastā. Maltīte bija ieturēta latviskās tradīcijās, akcentējot veco, atjaunoto dzirnavu tuvumu. Turklāt šīs bija arī jubilejas pusdienas, jo 19. decembrī pagāja desmit gadu, kopš izveidota SIA “Bauskas Dzīve”.
Uzmanības žests ar tradicionālām pusdienām vien nebeidzas. Tas ilgst gada garumā, jo redakcijas veterāni saņem sava laikraksta abonementu, kā arī dāvanu karti tuvo Ziemassvētku bagātīgākam galdam.
Dārzu krāšņums dus ziemas miegu, nav pat leduspuķu logos, tāpēc kopā ar sirsnīgu paldies sūtām reizē vēlējumu un solījumu Lijas Brīdakas dzejas rindiņās: “Ieskaties sirdī, un, kopīgi lūdzot,/ Ticēsim, cerēsim, dzīvosim.”
“Bauskas Dzīves” seniori
