Majoru pludmalei – zilā karoga sertifikāts Majoru pludmale Jūrmalā piektdien, 2. jūlijā, svinīgi no Vides aizsardzības kluba prezidenta saņēma zilā karoga sertifikātu, kas apliecina pludmales sakārtotību un gandrīz iegūtu zilo karogu.
Majoru pludmalei – zilā karoga sertifikāts
Majoru pludmale Jūrmalā piektdien, 2. jūlijā, svinīgi no Vides aizsardzības kluba prezidenta saņēma zilā karoga sertifikātu, kas apliecina pludmales sakārtotību un gandrīz iegūtu zilo karogu.
Sertifikātu saņēma pludmale starp Turaidas un Ērgļu ielu, kas šajā vasaras sezonā atzīta par pilnībā atbilstošu Eiropas Savienības prasībām.
Zilā karoga sertifikāts dod tiesības pludmalē izvietot informāciju par pludmales atbilstību Eiropas standartiem, kā arī ļauj izstrādāt savu kvalitatīvas pludmales simboliku, piemēram, karogus, vimpeļus un citu atribūtiku.
Viens no galvenajiem kritērijiem zilā karoga piešķiršanai ir ūdens kvalitāte. Apkopojot Nacionālā vides veselības centra (NVVC) veiktās analīzes, secināts, ka ūdens kvalitāte kopumā atbilst Eiropas Savienības direktīvām, BNS informēja Jūrmalas Domes priekšsēdētāja palīdze Veronika Ramāne.
Tomēr zilais karogs pagaidām nav piešķirts. Iespējams, tas varētu notikt nākamgad.
Šogad minētās pludmales infrastruktūras attīstīšanai atvēlēts 130 tūkstoši latu.
Rekonstruēta Majoru glābšanas stacija – tur iekārtotas sešas mūsdienīgas tualetes, tostarp arī invalīdiem, četras dušas. Pludmalē pieejams dzeramais ūdens, kā arī tālrunis. Invalīdu ērtībai ierīkotas nobrauktuves līdz pašai jūrai.
Zilie karogi pludmalēm tiek piešķirti pēc to atbilstības īpašiem kritērijiem. Kopumā tā saņemšanai ir jāizpilda 27 zilo karogu kustības noteiktie kritēriji attiecībā uz ūdens kvalitāti, vides apsaimniekošanu, vides izglītību un informāciju, kā arī drošību un pakalpojumiem. Līdz ar to pludmalē jābūt drošības dienestam, medpunktam, sanitārajam mezglam, kafejnīcām ir jāiekļaujas apkārtējās vides kontekstā.
Latvija zilo karogu kustībā oficiāli ir iesaistījusies kopš šī gada jūnija. Zilo karogu pagaidām saņēmusi tikai Ventspils pludmale.
Pāvilostā būs Jūras svētki
Tradicionālie Jūras svētki notiks Pāvilostā 10. jūlijā. Programmā paredzētas gan sporta sacensības, gan teātra un koncertuzvedumi, arī zviedru karakuģa manevri.
Jau no pulksten 11 sāksies sacensības pludmales volejbolā un futbolā, pilsētas centrā koncertēs Pāvilostas deju kolektīvi un bigbenda ansamblis.
Vēlāk ostas teritorijā sāksies Zviedrijas robežapsardzes vides aizsardzības kuģa 049 «Slite» manevri.
Paredzēts, ka no jūras izkāps arī Neptūns un sāksies Itālijas – Latvijas teātra grupas «Brīnumzeme» atrakcijas un pārsteigumi.
Vakarā svētku koncertā Upesmuižas parkā uzstāsies Dailes teātra aktieri Rēzija Kalniņa un Artūrs Skrastiņš, mūziķis Juris Vaivods un modeļu aģentūra no Cēsu rajona Līgatnes. Zaļumballē spēlēs muzikanti no Cēsīm.
Svētku izskaņā paredzēta uguņošana.
Japānas dzērvēm piedzimis mazulis
Rīgas Zooloģiskajā dārzā Japānas dzērvju pārim ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību piedzimis mazulis, BNS informēja Zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas daļas vadītājs Ingmārs Līdaka.
I. Līdaka arī uzsvēra, ka ar dzērvju tēviņu «viss ir kārtībā, viņam tikai nedaudz vajadzēja piepalīdzēt».
Japānas dzērves ir viena no visapdraudētākajām putnu sugām pasaulē un savvaļā to ir aptuveni tikpat daudz, cik pasaules zooloģiskajos dārzos kopā.
Pirms diviem gadiem no Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes zvēru dārza esot atvesti trīs retās putnu sugas pāri, un tagad Japānas dzērves esot ievērojami savairojušās, stāstīja I. Līdaka. Viņš gan nevarēja pateikt, cik retās sugas pārstāvju pašreiz mitinās Zooloģiskajā dārzā.
Krišnaīti Vecrīgā svin Visuma valdnieka svētkus
Vairāk nekā simt Krišnas apziņas biedrības pārstāvju sestdien, 3. jūlijā, Vecrīgā ar svētku gājienu dziedot un dejojot svinēja Visuma valdnieka svētkus.
Indiešu tradicionālajos tērpos ģērbti svētku dalībnieki vilka lielus ratus, ar ziediem rotātu baldahīnu, dziedāja un dejoja. Ap pasākumu gaisā vējoja īpašu vielu kūpināšanā radies aromāts.
Gājiena sākuma vietā Kaļķu ielā tika atklāts neliels tirdzniecības punkts, kur varēja iegādāties saldumus, krelles, stabules un dažādas citas mantas.
BNS aptaujātie iedzīvotāji nebija neapmierināti ar notiekošo, jo viņiem esot interesanti to vērot.
Aptaujātie gan īpaši daudz nezināja par krišnaītiem, un viņi arī nevēlējās pievienoties šai ticībai.
