Taksometrā Rīgā vēlējos norēķināties ar karti. Šofera grimase bija tāda, it kā es būtu viņu dikti apvainojusi. Taksists sāka grābstīties pa cimdu nodalījumu, izvilka noputējušu POS termināli, sāka tā darbības pārbaudi. Visu šo ņemšanos pavadīja nepārtraukta burkšķēšana, nopūtas, vaimanas. Sapratu, ka šāda uzvedība ir atsevišķu taksometru firmu «iekšējā reliģija» – nepārprotams signāls klientam: ja negribi pusstundu gaidīt, kamēr varēsi norēķināties ar karti, maksā skaidrā un bez čeka!
No Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» premjerministrs un Valsts prezidents nu ir uzzinājuši, ka taksometru pārvadājumi ir spilgts ēnu ekonomikas piemērs, te gadā garām valsts budžetam aiziet neieņemti četri miljoni eiro. Premjerministrs LTV «Rīta panorāmai» apstiprināja, ka «situācija ir stipri dīvaina»… Tāpat kā ar obligāto veselības apdrošināšanu, kas kaimiņvalstīs sen darbojas, arī taksometru jomā ir ieteikts risinājums – noteikt fiksētu licences vai patentmaksu, ko valsts budžets saņemtu par katru taksometru. Vienkāršs un efektīvs plāns, ko ar labiem panākumiem izpilda Polijā un Lietuvā. Taču to Latvijā nekādi neizdodas iedibināt. Kādam no mūsu «pelēkajiem kardināliem» andriem, aināriem, aivariem vai tiem līdzīgiem droši vien tiktu atņemts «pēdējais kumoss».
Apnicis klausīties, ka veselības aprūpei nav naudas, izglītībai nav naudas, ceļi bez naudas brūk kopā… Toties paņemt miljonus budžeta pildīšanai no nodokļu nemaksātājiem valdība pat negrasās! Taksometru firmas veido mikrouzņēmumu piramīdas, lai valstij nemaksātu pievienotās vērtības nodokli, neviens nekontrolē Jūrmalas mājas, kas nav kadastra reģistrā un par kurām vispār nemaksā nodokli.
Varonīgā valdība radīs izeju – kādai jomai «nogriezīs», bet tikai tad, kad koalīcija vienosies par VID amatpersonu rotāciju. Rādās, ka patriotisms par nāciju un valsti beidzas tur, kur sākas nodokļu maksāšana un deklarēšana.
