Tautas partijas pārstāvji – Jānis Esta, Juris Dalbiņš, Atis Slakteris – no Bauskas rajona iekļuva 8. Saeimā. «Bauskas Dzīve» viņus aicināja uz sarunu, lai opozīcijas deputāti vēlētājiem sniedz pašreizējās situācijas vērtējumu.
Tautas partijas pārstāvji – Jānis Esta, Juris Dalbiņš, Atis Slakteris – no Bauskas rajona iekļuva 8. Saeimā. «Bauskas Dzīve» viņus aicināja uz sarunu, lai opozīcijas deputāti vēlētājiem sniedz pašreizējās situācijas vērtējumu un atbild uz rajona iedzīvotāju jautājumiem.
«Mums ir jāuzaudzē lielāki muskuļi»
Atis Slakteris, Tautas partijas priekšsēdētājs, darbojas Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, Eiropas lietu komisijā.
Ir pagājis krietni vairāk nekā simt dienu, kopš Einars Repše vada valsti. Kā jūs – opozīcijas partijas pārstāvis – tagad vērtējat valdības paveikto?
– Būs jau pagājis divsimt dienu, un nekas nav mainījies. Ir apsolīts pensionāriem palielināt pensijas, skolotājiem algas, pašvaldībām investīcijas, veselībai piesolīti simts miljoni, lauksaimniekiem subsīdijas. Vai tad kaut kas ir piešķirts vai izdarīts? Jaunā valdība priecājas, ka pirmajos valdīšanas mēnešos ir labi nodokļu ieņēmumi. Domāju, tā saprot, ka tie ir iepriekšējās valdības padarītie darbi un iestrādes. Marta rādītāji ir satraucoši – nodokļu ieņēmumi slikti, vairāki pat 2001. gada līmenī. Es nebiju domājis, ka viņu lēmumu atlikšana tik ātri atstās iespaidu. Pēc viena mēneša varēs vērtēt, vai tam ir ilgtermiņa raksturs.
Jūs strādājat arī Budžeta un finanšu komisijā. Kā vērtējat budžetu?
– Finanšu ministrs rīkojās pārāk piesardzīgi. Šī valdība galvenajos nodokļos plānoja strādāt sliktāk nekā iepriekšējā pērn. To atzina pats finanšu ministrs budžeta komisijā, tur man nav ko īsti pat piebilst… Cerības iekasēt plānoto budžetu ir pilnīgi noteikti. Arī tad, ja Valsts ieņēmumu dienests sāks strādāt mazliet sliktāk, budžets tiks izpildīts.
Jūs darbojaties arī Eiropas lietu komisijā. Ko domājat par informēšanas kampaņu saistībā ar ES?
– Es pieņemu, ka kampaņa ir vajadzīga, tikai tas viss izskatās nepārliecinoši. Mēs izglītojam valdību.
Kā baušķenieki ir jutuši valdības darba sekas?
– Baušķenieki konkrēti jutuši valdības neizlēmību. Zemnieki neaizveda visas saldās saknes, jo cukurfabrikas solīja minimālu cenu. Kur radās problēma?
Iepriekšējā valdība bija lēmusi, ka saldumražotājiem maksās kompensācijas par cukuru. Jaunā valdība paziņoja, ka atcels šo lēmumu. Rezultātā tirgus reaģēja un Latvijā tika ievests aptuveni 20 procentu šķidrā cukura no kopējā cukura apjoma, kas nepieciešams gadā. Zemnieki «sataisīja troksni», un valdība apsolīja, ka tomēr būs kompensācijas. Taču ievestais šķidrais cukurs Latvijā jau ir.
Valdība nesaprot, ka daži muļķīgi paziņojumi atstāj graujošu iespaidu uz katru zemnieku. Šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo tas ir pēdējais pirms ES. Mums ir jāuzaudzē pēc iespējas lielāki muskuļi, vairāk naudas jāsaņem graudaudzētājiem, cukurbiešu audzētājiem, piena ražotājiem. Galvenais, lai mūsējie zemnieki, ieejot ES, būtu bagātāki un stiprāki. Šoreiz var rīkoties ar puslīdz korektām metodēm. Es cerēju, ka valdība ātrāk mācīsies, bet tas ir ieildzis.
Cik cerīgi raugāties uz budžeta grozījumiem?
– Daudz noteiks aprīļa nodokļu ieņēmumi. Pat ar optimistisku scenāriju valdībai nav nekādu cerību izpildīt visus solījumus. Valdība mēģina atteikties no bijušā veselības ministra Āra Audera solījumiem, taču katra ministra solījums ir arī valdības solījums, un mēs to atgādināsim. Mediķi jau var rēķināties, ka solījumi netiks pildīti. Kas būs nākamie? Budžeta grozījumi valdībai būs ļoti smags pārbaudījums.
Pirms vēlēšanām intervijā «Bauskas Dzīvei» jūs izteicāties, ka neesat paguvis iedarbināt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Kā tā attīstās pašlaik?
– Es tai dabūju naudu, tā radīta iepriekšējās valdības laikā, tikai projekti sākti realizēt 1. janvārī. «Jaunais laiks» un «Zemnieku savienība» apņēmās to neizpostīt. Šķiet, ka tas arī izdevies.
Cik reāli jums ir izpildīt priekšvēlēšanu programmu?
– Ir divi varianti. Ja šī valdība strādās, tā izpildīs mūsu programmu, ja tā darbosies nesekmīgi, mēs to nomainīsim.
Gada ienākumu deklarācijā pieminējāt – kā dāvinājumu esat saņēmis 55 tūkstošus latu. No kurienes šādi līdzekļi?
– Tas ir dzimtas īpašums. Manas vecāsmātes Līzes brāļa Viļa Januma meita Velta Januma man uzdāvināja sava tēva māju.
«Drošība ir visam pamatā»
Juris Dalbiņš strādā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijā.
Esam jau pie NATO sliekšņa. Kā jūs vērtējat šo valsts izvirzīto prioritāti?
– Esmu gandarīts, ka tas mērķis, kas tika uzstādīts jau sākumā, kad veidojās Nacionālie bruņotie spēki un pārējās aizsardzības struktūras, ir sasniegts. Nopietnākie soļi tika sperti 1994. gadā. Ne jau tāpēc, ka es, Dalbiņš, stājos Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā, bet laika ritējums un apstākļi noteica to, kas mums ir jādara. Esmu uzskatījis, ka NATO ir pirmā prioritāte un tikai tad ES, jo drošība ir visam pamatā, arī ekonomikai. Investīcijas nevar nākt uz nedrošu vidi.
Atgriezīsimies vēlreiz pie Latvijas nostājas Irākas kara jautājumā, kad mūsu valsts nolēma atbalstīt ASV miera nodrošināšanas periodā. Ko jūs domājat?
– Es šo pozīciju, kas demokrātiski tika nolemta parlamentā, atbalstu, jo Latvijai ar saviem 2,4 miljoniem iedzīvotāju ir viena iespēja – izvēlēties to nometni, kurā pastāvēt. Šoreiz tās bija Amerikas Savienotās Valstis. Mums izdevās pareizs lēmums. Tas dod iespēju realizēt attīstību drošības struktūrās un sistēmā.
Kādas lietas aizsardzības nodrošināšanā, ņemot vērā mūsu 2,4 miljonus iedzīvotāju, ir kļūdainas?
– Tiek atstumta sabiedrība, kura vēlas piedalīties valsts drošības nodrošināšanā. Reorganizējot Zemessardzi, tās funkcijas tiek samazinātas. Vīru tūkstoši, kas bija patrioti un uzturēja drošības sajūtu laukos, ir no šī darba atvirzīti. Bet viņu nākotnes funkcijas ir neskaidras.
Pilnīgi kļūdains, manuprāt, ir pēdējais Iekšlietu ministrijas un premjera lēmums – likvidēt policistu palīgu institūciju. Arī Bauskas rajonā bija autokārtības sargu vienība ar 30 gadu pieredzi. Kas šobrīd? Viņiem vairs nav tiesību darboties. Cilvēki jūtas apvainoti. Visi svilina kūlu, ir tik daudz izsaukumu, ka nevar profesionāļi izbraukt, bet kur ir brīvprātīgie? Viņu vairs nav!
Pirms vēlēšanām minējāt, ka iestrēdzis Mobilizācijas likums. Kā tas pavirzījies uz priekšu?
– Mobilizācijas likums ir apstiprināts. Tas ļauj sakārtot visus valstī esošos resursus un to izmantošanu.
Piemēram, Bauskā ir degvielas uzpildes stacija «Viada». Tā pieder īpašniekam, kuram arī ir pienākumi pret valsti. Šajā likumā noteikts – jūs esat atbildīgs par valsts un pašvaldības transportlīdzekļu uzpildīšanu krīzes situācijas gadījumā.
Ar kādiem darbiem strādājat pašlaik abās komisijās?
– Esmu jau otrreiz ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Strādājam ar visiem likumdošanas aktiem, kas saistīti ar drošību. Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijā mēs arī paši mācāmies, ejam līdzi procesam, kā rit KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) darbība, aicinām cilvēkus, kuri sniedz informāciju par situāciju, kas pašlaik ir izveidojusies, kāda ir korupcijas tendence. Komisija nejaucas KNAB darbā. Esmu pret to, lai tā nonāktu viena cilvēka, ministru prezidenta rokās.
Par kādiem līdzekļiem jūs ceļat māju?
– Ir ņemts aizdevums Hipotēku un zemes bankā uz desmit gadiem – kopumā 52 tūkstoši latu.
«Vienpersonīgi nevar visu izlemt»
Jānis Esta darbojas Pilsonības likuma izpildes komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Ar ko nodarbojas Pilsonības likuma izpildes komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija?
– Cilvēktiesību komisija skata daudzus likumprojektus no cilvēktiesību aspekta. Pilsonības likuma izpildes komisijā bija jāpiešķir ASV basketbolistam Trojam Ostleram, kluba «Skonto» spēlētājam, pilsonība. Biju viens no iniciatoriem. Uzskatu, ja kāds cilvēks var dot pienesumu izlasei, kura reprezentē mūsu valsti, tas ir tikai atbalstāms.
Kā vērtējat izglītības politikas virzību?
– Ja vienā vārdā – valda stagnācija. Pusgada laikā nav atvērts neviens likums saistībā ar sabiedrisko izglītību, neviens normatīvs akts nav pieņemts šajā jomā. Notiek mierīga dzīve. Viss akcents ir pārlikts uz pāreju uz mācībām latviešu valodā 2004. gadā krievu skolās. Mūsu viedoklis ir vienprātīgs – atkāpties nedrīkst. Arī «Jaunais laiks» mēģina izturēt politisko spiedienu.
Valsts ir ieguldījusi pusotra miljona latu tieši krievu skolotāju mācīšanai, ir rīkoti kursi, daudz citu lietu darīts kopš 1998. gada. Ja 2004. gadā 1. septembrī 60 procentu skolu nevarēs pāriet uz mācībām latviešu valodā, bet 40 procentu varēs, jājautā – kāpēc vieni var, citi nevar.
Vai ir darīts viss iespējamais, lai pāreja būt sekmīga?
– Valsts finansiāli, politiski, morāli ir to atbalstījusi. Ja valsts iedotu desmit miljonu latu tagad, nedomāju, ka 2004. gada 1. septembrī viss būtu kārtībā. Domāju, ka nē. Tieši Rīgā apzināti pāreja uz mācībām latviešu valodā tiek bremzēta. Tas jāsaista ar Rīgas Domes darbību. Kā var strādāt skolotājs neatkarīgā valstī, neprotot valsts valodu? Ir tikai viens skaidrojums – viņš nevēlas to.
Vai skolotājiem būs lielākas algas?
– Ir aizdomas, ka skolotāju algu paaugstināšanai nauda budžetā nav atvēlēta. E. Repšem parādījusies prioritāšu prioritāte – pensionāri. Kas attiecas uz apturētiem projektiem – iepriekšējās valdības laikā uzcēla 100 sporta zāļu, tagad vēl nekas nav darīts. Tālu nav jāmeklē, lai redzētu projektus, kuri ir apstājušies, piemēram, Codes pamatskolas būvniecība. Es vēl vēlos piebilst, ka valstī neviens vienpersonīgi nevar visu izlemt, neviens nav Dievs, un brīnumi nenotiek.
Varbūt jums ir kāda māja?
– Manai mātei ir māja Jelgavā, drīz mans dzīvoklis būs privatizēts.
