Ja notiktu Bauskas rajona labestīgo zirgu skaistumkonkurss, tad žūrijai Līze spētu sevi parādīt.
Ja notiktu Bauskas rajona labestīgo zirgu skaistumkonkurss, tad žūrijai Līze spētu sevi parādīt.
«Tikai paverieties uz mani! Reti kura dalībniece 18 gados ir tērpusies tik brūni spīdīgā tērpā ar kuplām krēpēm un kāju skarām un noraugās uz jums ar labestības pilnām acīm,» tā ķēvīte iepazīstinātu ar sevi.
Draugi no pirmā skatiena
Lietuviešu ardeņa šķirnes ķēvei Līzei vecumdienās nā- cās pierast pie jauniem apstākļiem – viņa bija spiesta pārcelties pie cita saimnieka. Tas notika pagājušā gada rude- nī.
Visu mūžu Līze dzīvoja Iecavā. Tad kādu rītu zirga sirdī iezagās nelabas priekšnojau- tas, jo ieraudzīja saimnieka bēdīgo vaigu. «Kas viņam noticis, nav vairs acīs priecīgas dzirksts! Gan jau kādas cilvēku problēmas atgadījušās,» nodomāja ķēvīte.
Negaidot kūtī ienācis kāds vecāks kungs. Līze, ieskatoties svešiniekam acīs, sajutusi – mani gaida pārmaiņas. Ķēve arī nojautusi, ka šim cilvēkam – Albīnam Silakaktiņam – ir zirgus mīloša sirds. Un nekļūdījusies, jo A. Silakaktiņa aprūpē zirgi ir jau no mazotnes.
Līzei bija grūti šķirties no savas draudzenes, ar ko mita kopā, – melnās ķēves – un, protams, arī saimnieka. Braucot smagajā automašīnā, viņa saprata, cik dzīve mēdz būt nežēlīga. No lielajām bēdām Līze satraukti zviedza. Nokļuvusi jaunajās mājās – Skaistkalnē –, Līze izkāpa sakoptā un jaukā lauku sētā, tad nopietni ieskatījās jaunā saimnieka acīs. Tajās viņa izlasīja: «Dzīvosim bez ļaunuma un būsim labākie draugi!» Tā arī notika.
Ciena «ripotājas»
Līze labprāt, ja vien zirgiem tas būtu iespējams, nākamajā dzīvē gribētu piedzimt par jājamzirgu. Par šādu iespēju ķēvīte gan var tikai sapņot…
Līzei ir skaidrs, ka viņa ir darba zirgs. No rītiem, kad saimnieks viņu sāk jūgt, Līze sakopo visu zirga enerģiju, jo pienākusi kārtējā darbadie- na. Līdz laukam Līzei jāsoļo kilometru garš ceļa gabals. Zirdziņš darbā ir ļoti precīzs. Vagojot kartupeļu vagas vai ar pļaujmašīnu zāli pļaujot, darbs tiek paveikts perfekti. Līze klausa visām saimnieka pavēlēm un saprot, ka dabūt ar pātadziņu pa mugurpusi nenozīmē pērienu, bet gan prasību rikšot mazliet raitāk.
Uz ceļa ieraugot zirgu, kurš baidās no mašīnām, Līze pasmaida. Viņai gribas svešajam kustonim iemācīt savu drosmi. Bravūrīgās un skaļās automašīnas ķēvi nebaida, tās ir viņas draudzenes. Kādēļ gan ne, jo zirgs arī pārvadā cilvēkus, vienīgi tam negaršo benzīns.
Nav zirga bez vainas
Stāstot par sevi, ķēvīte atklāja arī kuriozus. Reiz saimnieks iejūdzis Līzi ratos un teicis, ka paredzams ceļojums uz Kurmeni. Zirdziņš nopriecājies, taču… Cerētās ekskursijas vietā sanākuši niķi vien. Galapunktā pienācis klāt kalējs un sācis aiztikt kājas, lai veiktu «pedikīru» jeb apkalšanu. Līzei, kā vienkāršam darba zirgam, tas šķitis nevajadzīgi, tāpēc meistaram ļāvusi tikai priekškājas apstrādāt. Tik ļoti viņai šis process nepaticis.
Ja atpakaļceļā nākas piestāt pie kāda veikala, labāk Līzi ir piesiet aiz kājas. Tādēļ, ka ziņkārība un nepacietība viņu paņem aiz grožiem un aicina iet aizvien tālāk un tālāk. Reiz viņa bija piesieta strauta malā – toreiz saimnieks vēl nezināja, ka Līze spēj kaklu atbrīvot no ķēdes. Rezultātā viņa aizklai- ņoja varen tālu gabalu, par laimi, vēlāk tika atrasta. Līzes draiskulīgās rīcības attaisno teiciens: «Ja gribi zirgu bez vainas, tad ej ar kājām.»
Sabiedriskā ķēvīte
Ķēve ir ļoti miermīlīga un draudzīga. Mazajam rozā sivēnam un pat nerātnajam bullēnam par godu viņa pārtop par četrkājainu zirga tiltu un abiem draugiem atļauj kā bitītēm ložņāt. Blakus mājai – uzkalnā – slejas Skaistkalnes baznīca un ķēvei ļoti patīk tās tuvumā – kalna nogāzē – draiski paskraidīt un pavingrināt kājas. Lielākais prieks Līzei ir, ja pie viņas atbrauc paciemoties vai arī viņa pa ceļam satiek kādu zirģeli. Abi saskatās un bubināšanas valodā auž jaunas draudzības saites.
Līze paliek tramīga, ja jūt, ka ir pienācis laiks ēst auzas. Kad plastmasas trauks no barības kļuvis tukšs, viņa nevar to pārdzīvot un stumda bļodu uz priekšu un atpakaļ. Labi, ka saimniekam vienmēr kabatā ir maizes gabaliņš, tad, redzot viņu nākam, var lūdzoši kāpties pretī.
Līzi nesatrauc arī svešu cilvēku sabiedrība. Ratos iejūgtai, viņai šogad bija jāvadā cilvēki bērnu deju svētkos Skaistkal- nē. Lielam bērnu pulciņam ķēve atļāva jūsmot par sevi un neprotestēja, ja kāds vēlējās ar viņu tuvāk iepazīties.
Jāņos Līzei atkal paredzētas izklaides – jāvadā muzikanti. Jānovēl, lai ķēvītei ar ozollapu vainagu kaklā izdodas raits solis.
fakti
Zirgi plaši izplatīti visā pasaulē, izņemot mitrās tropu un polārā klimata joslas.
Zirgi pieradināti 4. – 1. gadu tūkstotī p. m. ē.
18. gadsimtā jau mērķtiecīgi tika veidotas zirgu šķirnes.
Savvaļas zirgu – tarpanu – uzskata par tiešo zirgu priekšteci.
Atbilstoši dažādiem darba veidiem izveidotas piecas saimnieciskās izmantošanas zirgu šķirņu grupas: smagā darba zirgi, smagie braucamzirgi, vieglie braucamzirgi, jājamzirgi un universālie.
Fakti no «Ģimenes enciklopēdijas» 3. sējuma sadaļas – «Daba un saimniecība»
