Ražas lielumu un kvalitāti nosaka tas barības elements, kas ir minimumā. Pašlaik Latvijas augsnēs daudzās vietās nepietiek kalcija.
Ražas lielumu un kvalitāti nosaka tas barības elements, kas ir minimumā. Pašlaik Latvijas augsnēs daudzās vietās nepietiek kalcija.
Mēģināsim apskatīt, kādu iemeslu dēļ veidojies tik liels kalcija deficīts. Vairāk nekā 15 gadu Latvijā netiek veikta augsnes kaļķošana pilnā apmērā.
Skandināvu metodes
Salīdzinot ar 1990. gadu, šis process ievērojami samazinājies. Skābie lieti arī atstājuši savu ietekmi. Vēl jāņem vērā fizioloģiski skābo minerālmēslu lietošana, organiskie mēsli ar skābas kūdras pakaišiem, kalcija izskalošanās un iznese ar ražas masu. Tas viss ir radījis ievērojamu augsnes paskābināšanos un kalcija deficītu.
Somijā, piemēram, pēdējos desmit gados kaļķojamā materiāla lietošana vienam hektāram lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir palielinājusies par apmēram 70 procentiem. Zviedrijā uzskata, lai darbotos pretī ikgadējai augsnes paskābināšanās tendencei, caurmērā gada laikā vajag 300 kg kalcija (Ca) uz 1 ha. Zviedru agroķīmiķi ir pārliecināti, ka māla un smilšmāla augsnēs optimālais pH/KCI līmenis ir 6,5 – 7, bet smilts un mālsmilts augsnēs – 6 – 6,5. Tas nodrošina visu pārējo barības elementu labāku izmantošanu augstu ražu iegūšanai un samazina augos uzņemto smago metālu kaitīgo daudzumu. Turklāt ir lielākas iespējas laukaugu kultūru izvēlē, un ir vieglāka augsnes apstrāde sakarā ar tās struktūras uzlabošanos kalcija ietekmē. Viens no galvenajiem labības pretveldres līdzekļiem ir augsnes kaļķošana. Kalcijam ir noteicoša loma izturīgu labības stiebru veidošanā, jo tas piedalās šūnu sieniņu lignifikācijas procesā augos.
Ietekmē ražību un kvalitāti
Pēdējos gados par problēmu ir kļuvis kalcija deficīts kartupeļiem. Pirms stādīšanas augsni kaļķot nav vēlams, jo tas veicina saslimšanu ar kraupi. Tiešā kaļķošana ieteicama priekšaugam. Par kalcija trūkumu lielākajiem bumbuļiem, īpaši vēlajām šķirnēm, liecina tukšs, tumši brūns vidus, no kura visos virzienos var atiet sīkāki tukšumi. Kartupeļi slikti glabājas, ātri sapūst, un tiem ir pazeminātas garšas īpašības.
Kalcija neliela deficīta gadījumos vizuālās pazīmes var neparādīties, bet negaršīgi tie ir jebkurā gadījumā, tāpat ātri inficējas ar sēnīšu slimībām. Agrīnām šķirnēm šī minerāla trūkuma dēļ veidojas sīki negaršīgi bumbuļi, kas glabāšanas periodā ātri sapūst.
Kalcija nepietiekamība slikti ietekmē biešu, burkānu, sīpolu un citu dārzeņu uzglabāšanu. Īpaši jutīgi ir galviņkāposti, ziedkāposti un salāti. Pieļaujot kalcija deficītu, āboliem veidojas tā saucamās “rūgtās bedrītes” un glabājot tie sapūst.
No kalcija trūkuma mazāk cieš rudzi un auzas. Arī rudzi sakrīt veldrē un veido sīkus graudus, ja augsnē ir maz kalcija. Tādēļ bez regulāras augsnes uzturošās kaļķošanas nav iespēju iegūt augstas lauksaimniecības kultūru ražas un nodrošināt to labu kvalitāti.
Lēnas iedarbības materiāls
Kaļkakmens milti ir lētākais kalcija un magnija mēslošanas līdzeklis. Lauksaimniecības kaļķis, ko ražo Dānijas firma “Dankalk” un Latvijā izplata SIA “BTC”, satur 36,6% kalcija (Ca) un 0,2% magnija (Mg). Neitralizēšanas spēja, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents, – 92,4%, mitrums 16,8%. Par 1 mm mazāku daļiņu saturs – 52,7%. Tas ir lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls un piemērots skābo augšņu kaļķošanai Latvijā. Šis kaļķošanas materiāls ir kalcija karbonāta formā, un tādēļ to var izmantot tieši pirms sējas vai stādu izstādīšanas. To var lietot arī veģetācijas periodā.
