Ūdens kvalitāte Latvijā pagaidām neatbilst Eiropas standartiem. Taču valsts uzraudzības programmai «Dzeramais ūdens» paredzētais finansējums samazināts līdz minimumam.
Ūdens kvalitāte Latvijā pagaidām neatbilst Eiropas standartiem.
Taču valsts uzraudzības programmai «Dzeramais ūdens» paredzētais finansējums samazināts līdz minimumam.
Katrā dzīvoklī – trīs krānus
Ministru kabinets 1999. gada 23. februārī apstiprinājis «Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības». Noteikumi stājušies spēkā 3. martā. Jelgavas vides veselības centra Bauskas teritoriālās daļas vadītāja Tatjana Marčenkova normatīvo dokumentu vērtē skeptiski: ««Lielie dūži» prasības pieņēmuši steigā, ignorējot Eiropas valstu direktīvas. Šeit runa ir tikai par dzeramo ūdeni, taču Eiropā tāds dalījums nepastāv, jo vienādas prasības tiek izvirzītas ūdens kvalitātei vispār. Nav svarīgi, vai tas paredzēts sadzīves vajadzībām vai uzturam. Kādā oficiālā tikšanās reizē es uzdrīkstējos apgalvot, ka ikvienā dzīvoklī tagad vajadzētu ierīkot trīs ūdens krānus. Pa vienu tecētu ūdens tualetes kastes skalošanai, pa otru – mazgāšanai, bet pa trešo – dzeršanai. Tad atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem par dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām varētu tikt kontrolēta tikai tā kvalitāte. Manuprāt, tas ir absurds, jo tīram un nekaitīgam jābūt visam ūdenim bez izņēmuma.»
Sliktu preci nedrīkstētu pārdot
Tā kā valsts uzraudzības programmas «Dzeramais ūdens» īstenošanai trūkst finansējuma, vides veselības centru teritoriālajām daļām nav naudas ūdens kvalitātes kontrolei. Saskaņā ar likumu, šīs funkcijas jāveic artēzisko urbumu saimniekiem (pašvaldībām un privātpersonām), ķīmiskās un mikrobioloģiskās pārbaudes izdarot ne retāk kā reizi gadā. Tatjana Marčenkova sa- ka, ka visi urbumu īpašnieki jeb ūdens ražotāji par to ir informēti. Taču problēma ir citur. Ūdens analīžu veikšana ir dārgs maksas pakalpojums, bet artēzisko aku saimnieki uz patērētāju veselības rēķina cenšas ekonomēt naudu.
Ārste Marčenkova skaidro, ka Vides veselības centra Bauskas teritoriālā daļa bez maksas veic kvalitātes analīzes stingri noteiktās vietās dzeramā ūdens uzraudzības valsts programmas ietvaros. Protams, gadās izņēmumi kā, piemēram, pavasarī pēc plūdiem Mežotnē. Tad tika veikta ūdens kvalitātes pārbaude katastrofas piemeklētā apvidus visās akās.
Neglābjami nolietoti pumpji
Salīdzinājumā ar 1998. gadu ūdens kvalitāte Bauskā nedaudz uzlabojusies. Tatjana Marčenkova atgādina, ka joprojām aktuāla ir brīvkrānu jeb ūdens pumpju problēma. To pilsētā nav daudz, taču visi neglābjami nolietoti un zaudējuši hermētiskumu. Analīzes liecina, ka brīvkrānu piegādātais ūdens ir mikrobioloģiski piesārņots. Pilsētas pašvaldībai vajadzētu nodrošināt pumpju mehānismu nomaiņu, bet Latvijā tos vispār neražo.
Bīstams piesārņojums ar nitrātiem
Tostarp ārste epidemioloģe Alla Jefimova noraizējusies par ūdens tīrību pilsētnieku akās. Tajās konstatēts paaugstināts nitrātu saturs. Pagājušajā gadā Bauskā ik ceturksni pārbaudīta ūdens kvalitāte 30 grodu akās. Oktobrī 80 procentos aku dzeramais ūdens neatbilda noteiktajiem standartiem (piesārņojums ar nitrātiem), bet 63 procentos aku atklāts mikrobioloģiskais piesārņojums. Pirms nepilna mēneša veiktās pārbaudes pierāda, ka situācija nedaudz uzlabojusies. Māju īpašniekiem par kvalitātes pārbaudēm nav jāmaksā, jo pētījums tiek veikts programmas «Grodu akas» ietvaros un to finansē valsts.
Kūtis atrodas aku tuvumā
Ārste Alla Jefimova min grodu aku piesārņojuma galvenos cēloņus. Bauskā nav centralizētas kanalizācijas sistēmas, tādēļ notekūdeņi nokļūst meliorācijas grāvjos un iesūcas dziļi pazemē. Daudzi privātmāju īpašnieki aku tuvumā uzbūvējuši kūtis un tur mājlopus, bet kūtsmēslus uzglabā nebetonētās novietnēs. Gandrīz visi pilsētnieki mazdārziņus un siltumnīcu augus bagātīgi mēslo ar nitrātiem, nedomājot par to, ka dažu metru attālumā atrodas aka. Labiekārtojot atsevišķas ielas (piemēram, Miera un Kraujas), tika aizbērti kanalizācijas grāvji. Vairākas mājas tagad atrodas tādā kā zemienē, un netīrie notekūdeņi piesārņo akas.
Pēc analīžu veikšanas ziņas par ūdens kvalitāti un ieteikumi tās uzlabošanai tiek nosūtītas namu īpašniekiem. Tikai retos gadījumos kāds izrāda interesi par saņemto ziņu. Tāpēc ārste Marčenkova atgādina, ka vīrushepatīta A, zarnu infekciju un parazītu izplatība ir cieši saistīta ar ūdens kvalitāti. Bauskas rajonā ik gadu palielinās saslimstība ar šīm kaitēm.
Ūdens mikrobioloģiskā analīze maksā Ls 8,20.
Dzelzs satura noteikšana ūdens paraugā – Ls 2,64.
Ūdens garšas un caurspīdīguma noteikšana – Ls 2,94.
Pilna ķīmiskā analīze, pārbaudot ūdeni grodu akās, – Ls 33,20.
