Kristīgās ētikas apgūšanai pamatskolās no valsts budžeta tiek finansēta viena mācību stunda nedēļā. Skolēniem tiek piedāvāta izvēle apgūt kristīgo vai laicīgo ētiku.
Kristīgās ētikas apgūšanai pamatskolās no valsts budžeta tiek finansēta viena mācību stunda nedēļā. Skolēniem tiek piedāvāta izvēle apgūt kristīgo vai laicīgo ētiku.
Rajona Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Aija Spriņķe stāsta, ka vecākiem jāraksta iesniegums par bērna uzņemšanu kristīgās ētikas apguves grupā. Priekšmeta mācīšanā dominē starpkonfesionāla ievirze. Tas nozīmē, ka netiek uzsvērtas kādas konfesijas priekšrocības, bet sniegtas pamatzināšanas par kristietību kopumā. Izglītības iestādēs reliģijas pamatus iespējams apgūt arī fakultatīvās nodarbībās.
Dažās apdzīvotās vietās, kā, piemēram, Skaistkalnē, vēsturiski izveidojušās noturīgas katoliskas tradīcijas. Bērniem, kuri dzīvo šajā vidē, kristietība vispirms asociējas ar katoļticību. Tāpēc nevajadzētu pārmest skolotājiem, ka nodarbībās viņi tai pievēršas vairāk, uzskata Aija Spriņķe. Kristietības ētiku bērniem vieglāk apgūt saistībā ar ikdienas dzīves norisēm un tradīcijām.
Mācību programmas skolotāji sastāda paši. Aija Spriņķe stāsta, ka kristīgo ētiku parasti māca citu priekšmetu skolotāji, kuriem ir īpaša interese un reliģijas jautājumu dziļa izpratne. Pedagogi var papildināt zināšanas kursos un semināros. Rajonā darbojas ētikas skolotāju metodiskā apvienība, kas organizē izglītojošas aktivitātes.
Vispārējās izglītības standarti neparedz ētikas mācīšanu vidusskolā. Priekšmets ir obligāts tikai 7. klasē.
Dažās skolās kristīgo ētiku māca arī mazākiem bērniem. Iecavas internātpamatskolas direktore Judīte Rubina ievērojusi, ka jaunāko klašu skolēnu interese par kristietību ir dabiska un patiesa. Viņi labprāt apmeklē arī skolotājas Vijas Čivčišas vadīto kristīgo interešu pulciņu.
