Noslēgusies vairākus gadus ilgusi tiesvedība tā saucamajā četru Bauskas policistu lietā.
Noslēgusies vairākus gadus ilgusi tiesvedība tā saucamajā četru Bauskas policistu lietā.
Trijās instancēs – Jelgavas tiesā, Zemgales apgabaltiesā un Augstākajā tiesā – pieņemts policistus attaisnojošs lēmums. Pēc pirmās un otrās instances sprieduma tos pārsūdzēja ne tikai cietusī puse, bet arī prokurore Larisa Škuropate.
Par šo krimināllietu, kā arī prokurores rīcību “Bauskas Dzīve” lūdza skaidrojumu Bauskas rajona virsprokuroram ZIN-TIM MICKEVIČAM.
Neievēro likumdošanu
– Lai varētu labāk izprast notikumus, īsumā izklāstīšu šī kriminālprocesa ierosināšanas un izskatīšanas gaitu.
2004. gada 24. novembrī Bauskas rajona Prokuratūra saņēma zvērināta advokāta iesniegumu, kurā tas informēja, ka 26. oktobrī viņa klienta un klienta ģimenes locekļu prombūtnes laikā policijas darbinieki nelikumīgi iekļuvuši privātmājā, savandījuši istabas. Konstatēts, ka pazudusi nauda.
Lai aizsargātu cilvēku tiesības uz mājokļa neaizskaramību, likumdošanā noteikts, ka publiski nepieejamās telpās apskati un izņemšanu var veikt tikai ar šīs telpas lietotāja vai īpašnieka piekrišanu vai ar tiesneša lēmumu. Kratīšanu var veikt tikai ar tiesneša lēmumu, neatliekamos gadījumos policijas darbinieks var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu. Saskaņā ar likumu policisti drīkst iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas gadījumos, ja persona aizturama nozieguma vietā vai ir apdraudēta citu personu dzīvība. Pēc šādiem gadījumiem nekavējoties, ne vēlāk kā 24 stundu laikā, rakstveidā jāziņo prokuroram. Prokuratūra par iekļūšanu privātmājā uzzināja tikai 24. novembrī no advokāta sūdzības.
Ir pamats apsūdzībai
Lai panāktu pēc iespējas objektīvāku rezultātu, prokuratūra iesniegumu nosūtīja izvērtēšanai Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Iekšējās drošības birojam. Birojs konstatēja, ka policijas darbinieki nelikumīgi iekļuvuši privātmājā, nelikumīgi veikuši apskati un mantu izņemšanu. Par to tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317. panta 1. daļā un 143. panta 1. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmēm. Birojs sāka otru kriminālprocesu par naudas zādzību no privātmājas. Šīs lietas izmeklēšana joprojām nav pabeigta.
2005. gada 19. aprīlī birojs, uzskatot, ka izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, krimināllietu nosūtīja Bauskas rajona Prokuratūrai. Prokurore secināja, ka ir pamats celt apsūdzību policistiem. Par to bija informēta Policijas pārvaldes vadība, kas pieņēma lēmumu policistus atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas.
Pienākums iesniegt protestu
2005. gada 6. jūnijā prokurore pabeidza krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanu un nosūtīja to tiesai. Tur lietas izskatīšanu pabeidza 2006. gada 11. maijā, pasludinot policijas darbiniekus attaisnojošu spriedumu. Tiesa norādīja, ka policisti mājā iekļuvuši, rīkojoties attaisnojama profesionāla riska robežās. Iepazinusies ar spriedumu, prokurore konstatēja, ka tas ir nepietiekami motivēts, ir nepareizi piemērotas Krimināllikuma normas. Tika iesniegts apelācijas protests. Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par katru nepamatotu un nelikumīgu tiesas nolēmumu. Protestā prokurore norādīja, ka policistiem mērķi bija iespējams sasniegt ar tiesiskiem līdzekļiem – iekļūt privātmājā un veikt tur nepieciešamās darbības ar tiesas atļauju.
Otrās instances tiesa 2006. gada 23. oktobrī atstāja pirmās instances spriedumu negrozītu. Tiesa nemotivēja, kāpēc neņem vērā prokurores iebildumus. Tāpēc arī šo nolēmumu prokurore pārsūdzēja.
Ne pārkāpums, ne nolaidība
Trešās instances tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams, krimināllietas izskatīšanu pabeidza 2007. gada 9. janvārī. Izvērtējot prokurores protestu un cietušā sūdzību, tiesa secināja, ka nav pamata grozīt otrās instances nolēmumu. Tas liecina, ka prokurores lietas iztiesāšanas gaitā konstatētais policijas darbinieku rīcības juridiskais izvērtējums nav sakritis ar tiesas izvērtējumu.
Pēdējo septiņu gadu statistika liecina, ka vidēji gadā valstī tiek attaisnotas 98 personas. Tātad ir gadījumi, kad prokurora un tiesas viedokļi par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nesakrīt.
Saskaņā ar ģenerālprokurora izdotiem normatīvajiem aktiem katras personas attaisnošanas gadījumu rūpīgi izvērtē un analizē. Sākotnēji to veic rajona virsprokurors, pēc tam tiesas apgabala virsprokurors, kurš savu atzinumu nosūta Ģenerālprokuratūrai. Ja konstatē, ka attaisnošanas iemesls ir prokurora tīšs likumpārkāpums vai nolaidība, lemj par prokurora disciplināratbildību. Iepazīstoties ar norādītās lietas materiāliem, secināju, ka prokurore nav pieļāvusi ne tīšu likuma pārkāpumu, ne nolaidību.
